Pirmo reizi Valsts prezidenta balvas izcīņā nebija ierastās novadu sacensības. Tā vietā savā starpā par galveno kausu sacentās trīs Baltijas valstis. «Manuprāt, mači izdevās pat ļoti labi,» jauno formātu uzteica Latvijas vieglatlētikas izlases galvenais treneris Edvīns Krūms. «Vairākās disciplīnās patiešām ritēja sīva cīņa līdz pēdējam metram, piemēram, pēc vīru 4 x 100 metru stafetes skrējiena finiša tiesneši piecas minūtes nevarēja noteikt uzvarētāju - tik līdzīgi plecu pie pleca finišēja Latvijas un Lietuvas pēdējā posma skrējēji. Beigās izrādījās, ka par četrām sekundes tūkstošdaļām ātrāki bijuši lietuvieši. Gan jau mēs būtu uzvarējuši, ja pēdējā brīdī no starta neatteiktos Elvijs Misāns, kuram pēc tāllēkšanas sacensībām bija ikru muskuļa spazmas.» Vispār amizanti bija redzēt, kā Ņikita Paņkins no tribīnēm bez iesildīšanās avārijas režīmā steidzās palīgā Latvijas 4 x 100 metru stafetes komandai.
Bez ekscesiem neiztika arī 4 x 400 metru stafetes skrējienā. Savainojuma dēļ no starta atteicās vēl viens tāllēcējs Jānis Leitis. Par aizvietotāju tika izvēlēts Renārs Stepiņš, kurš džinsu biksēs sēdēja tribīnēs. Steigšus nācās braukt uz viesnīcu pēc sporta tērpa, un Latvijas vīru kvartets stafeti uzvarēja.
Individuālajās disciplīnās startēja gandrīz vai viss Latvijas vieglatlētikas zieds, ieskaitot Vadimu Vasiļevski un Jeļenu Prokopčuku. Zvaigžņu piesaistīšanā lielu lomu spēlēja prāvais balvu fonds. Vasiļevskis par izpildītu A normatīvu un sacensību augstvērtīgāko rezultātu kopumā saņēma 3000 eiro. Ceturtajā metienā Vadims sasniedza 86,50 metrus. Par viņu tālāk šosezon ir metis tikai čehs Viteslavs Veselijs (88,11). Igaunis Risko Mētss Valmierā arī pārsniedza 80 metru atzīmi (80,49). Pekinas olimpiskajam vicečempionam Aināram Kovalam ar 76,42 metriem 4. vieta un Londonas olimpisko spēļu A norma (82.00) joprojām neaizsniegta. Ventspilniekam Ērikam Ragam 5. vieta (74,48).
Dāmu šķēpmešanā atkal nepārspēta palika valsts rekordiste Madara Palameika (60,55). Sinta Kovala-Ozoliņa ar 59,67 metriem pietuvojās tuvāk A normai (61,00), taču mērķis palika neaizsniegts. Tāllēcējs Elvijs Misāns arī ir nomērķējis uz olimpisko normu. Viņam pietiktu ar B normatīvu (8,10). Valmierā Misānam uzvara ar labu rezultātu (7,89), taču pilnai laimei pietrūka 21 centimetrs.
Divi vieglatlēti varēja uzgavilēt par Londonas A normas sasniegšanu. Īpaši iepriecināja skrējēja Poļina Jeļizarova, kurai 3000 metru kavēkļu skrējienā lielisks jauns Latvijas rekords (9:33,53). A norma ir 9:43,00 sekundes. Vesera metējs Igors Sokolovs uzrādīja savu pēdējo divu gadu labāko rezultātu (78,21). A norma ir 78 metri.
Komandu vērtējumā tuvākie konkurenti lietuvieši palika solīdā 44 punktu attālumā. Igauņi tika apsteigti gandrīz par 100 punktiem. «Jā, kaimiņiem nebija labākais sastāvs, bet tā jau ir viņu problēma. Igauņiem nestartēja Gerds Kanters un 400 metru barjerskrējējs Rasmuss Megi, kurš bez variantiem būtu finišējis pirmais. Tikpat labi gan arī mēs varam teikt, ka bija iespēja sastāvu pastiprināt,» norādīja Krūms.
Latvijas izlases vadītāji ir neapmierināti ar 800 metru skrējēja Dmitrija Jurkeviča rīcību. Atbraucis no komercmačiem, Jurkevičs nestartēja Latvijas izlases sastāvā, bet pieteicās skriet par «zaķi» lietuvietim Vitālijam Kozlovam, kurš arī uzvarēja 800 metru skrējienā. Jurkevičs būtībā palīdzēja Latvijas izlases tiešajam konkurentam un par to acīmredzot saņēma atlīdzību. Šonedēļ Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) valde apstiprinās izlases sastāvu startam Eiropas čempionātā (EČ), kas jūnija beigās notiks Helsinkos. Visticamāk, Jurkevičam uz Helsinkiem būs jābrauc nevis par LVS, bet komercmačos vai Valmierā nopelnīto naudu.
Latvijā palika visi trīs kausi - par uzvaru kopvērtējumā un par individuāli augstvērtīgākajiem rezultātiem. Vizītē pie Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa būs jāiet gan vieglatlētikas izlases vadītājiem, gan arī Vasiļevskim un Jeļizarovai.