Daudzi klasiskās mūzikas cienītāji un kritiķi vai nu cenšas izvairīties no jebkādiem kontaktiem ar Bočelli «mākslu», vai vaino viņu operas žanra profanācijā. «Kritikai ir nozīme tikai tad, ja tā ir konstruktīva, ja palīdz māksliniekam uzlabot savas spējas. Uzskatu, ka svarīgs ir tas, kā dziedāt, nevis kur vai ko dziedāt. Daudzi operdziedātāji sākuši karjeru tieši vieglajā dziesmu žanrā. Piemēram, Džuzepe di Stefano, izmantojot pseidonīmu Nino Florio, dziedāja dziesmas visā Eiropā. Arī Roberto Alaņa!» saka tenors, kurš uzstājies gan ar operas zvaigznēm Plāsido Domingo, Annu Ņetrebko, Andželu Georgiu un Čečiliu Bartoli, gan ar popmūzikas ikonām Selīnu Dionu, Bono, Kristīnu Agileru.
A.Bočelli stāsta, ka ar prieku atceras Toskas uzvedumu Pučīni festivālā Torre del Lago, kad kopā ar viņu uz skatuves kāpuši divi viņa bērni, kuriem speciāli tika izdomātas lomas. «Kad dziedu Kavaradosi, es tiešām identificējos ar viņa personību, ar viņa tēlu - ar to, kāds viņš ir vīrietis, mīļotājs un pilsonis, kurš ir iegrimis sava laika politiskajā dzīvē,» saka A.Bočelli.
Klasikas grandi nereti flirtē ar popkultūru vai pieskaras tai. Atceraties Trīs tenoru (Pavaroti, Domingo, Karrerass) priekšnesumus futbola stadionos? Soprāna Renē Flemingas džeza ierakstus un basbaritona Brīna Tērfela starpžanru «vingrinājumus»? Soprāna Annas Ņetrebko videoklipu kolekciju? Baritona Dmitrija Hvorostovska klātbūtni Jaunajā vilnī un projektu ar Igoru Krutoju? Taču šo operas mākslinieku reputācija un piederība klasiskās mūzikas pasaulei nav apdraudēta - to viņi pierāda ar nopietnām koncertprogrammām un dalību operas iestudējumos. Andrea Bočelli tomēr pieder citai pasaulei - «poperai» jeb classical crossover (žanrs, kurā saplūst klasika un estrāde), kurā darbojas arī citi spilgti, komerciāli veiksmīgi personāži: piemēram, soprāni Sāra Braitmena un Katrīna Dženkinsa, smukulīšu grupa Il Divo. Viņu balsis burvīgi skan ierakstos, koncertos tās tiek intensīvi pastiprinātas.
Vāja dikcija, tehnikas kļūdas, frāzējumu neprecizitāte, sliktas «augšas», nespēja kontrolēt elpu, spēka trūkums balsī - tāds ir kritiķu viedokļu kopsavilkums par Bočelli koncertiem. Taču viņš pats ir miermīlīgs, nekādos konfliktos un attiecību kārtošanā neiesaistās. Lai gan dziedātāja enerģētika ir mēreni atturīga, koncertšovos viņš prot veidot dvēselisku kontaktu ar skatītājiem. Bočelli balsij piemīt vieglums un gaišums, viņš prasmīgi izmanto savas vokālās dotības, kas nebūt nav neierobežotas. Šo tenoru publika saprot labāk nekā kritiķi. Mākslinieks vienmēr rūpējas par to, lai sniegtu baudu saviem faniem. Viņi nebūs vīlušies - šovakar Mežaparkā (koncerta sākums plkst.20) viss būs «jauki un sirsnīgi»!