Saposušies labākajās drānās, ceturtdienas pēcpusdienā dodamies uz «rezidenci». Mums līdzi kāzu dāvana - aploksnē ievietota nauda - 1001 rūpija. Apspriežoties ar vietējiem paziņām, man tika norādīts, ka rūpiju skaitam noteikti esot jābūt nepāra. «Rezidence» - tā ir pat Latvijas apstākļiem prāva, kokospalmu un mango koku ieskauta privātmāja ar plašu jumta terasi, kur sanākušos viesus gaida lielisks vistas birjani (kaut kas līdzīgs plovam), saldējums, banāni un glāze ūdens.
Piektdienas rītā autorikša jeb tuk-tuks mūs nogādā uz Sri Nīlekeši auditoriju, kas izrādās milzu apmēru zāle, kaut kas līdzīgs lauku kultūras namam. Sanākušie vīrieši tērpušies baltos kreklos un baltos gurnu apsējos lungi, sievietes - viskrāšņākajos zīda sari, apkārušās ar zelta rotām. Melnajos, ar kokosriekstu eļļu ieziestajos sieviešu matos iepītas baltu jasmīniem līdzīgu ziedu virtenes. Jau pusstundu pirms ceremonijas sākuma puslokā izvietotie krēsli ir pilni. Sievietes sēž pirmajās rindās, vīrieši - zāles aizmugurē, pa vidu skraidelē bērni. Sanākušo viesu skaits varētu būt ap 800. Visu uzmanība pievērsta paaugstinājumam, uz kura uzbūvēts miniatūrs hindu templis. Deg uguns, ap kuru jau krietnu laiku buras priesteris. Ar Indijai neraksturīgu precizitāti - tieši plkst. 9.00 - uz skatuves uznāk jaunais pāris. Līgavas sari viz sarkanie un zaļie toņi, līgavainis, kurš varētu būt gadus desmit vecāks par līgavu, ģērbies žilbinoši baltā zīda lungi un baltā kreklā. Kājas abiem basas. Uz paaugstinājuma uznāk arī tuvākie radi. Pusstundu ilgās ceremonijas laikā skan bungas un flautai līdzīgs pūšamais instruments, notiek mums neizprotamas priestera manipulācijas ar uguni. No īpašas ietaises uz jauno pāri birst sarkanas un dzeltenas ziedlapiņas. Seko savstarpēja apdāvināšanās ar zeltu, kuras laikā līgavas rotu kilogramam pievienojas vēl vismaz simt gramu dzeltenā metāla. Arī līgava pasniedz savam izredzētajam zelta ķēdi. Mēs diemžēl nezinām, kurā brīdi būtu jāatskan frāzei «nu jūs esat vīrs un sieva».
Pēc ceremonijas klātesošos gaida mielasts - blakus zālē uz banānu lapām tiek pasniegti rīsi ar karija mērcēs sautētiem dārzeņiem. Vienīgais dzēriens - glāze vārīta ūdens. Ēšana notiek divās maiņās, pavisam ātri, bez kādiem apsveikumiem un uzrunām. Visas svinības kopā ilgst tikai vienu stundu. Viesi, skaļi sarunādamies, izklīst, tikai jaunais pāris vēl aizņemts ar fotografēšanos.
Atpakaļceļā ceļabiedrenes Dace un Silvija ir pavisam nerunīgas.
«Par ko jūs abas domājat?»
«Par viņu tērpiem un zeltu. Tā esot tā nabadzīgā Indija!»
Brīdī, kad izkāpjam no tuk-tuka Kovalamā, izstiepta ubadzes roka atgriež mūs īstenībā.