Viņa ar lepnumu rāda siltuma rēķinus - vairāk kā uz pusi mazākus nekā nesiltinātās kaimiņmājas iedzīvotājiem. Par spīti tam, ka nav izdevies saņemt valsts atbalstu, viņa ir pārliecināta: lēmums siltināt bija pareizs. V.Jermaka ir cīnītāja. Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji sola viņai palīdzēt atgūt piektdaļu izmaksu, ko pērn paredzēja īpaša ēku siltināšanas valsts atbalsts programma.
Kāpēc tagad?
Tagad situācija ir citādāka. Kopš 14.aprīļa dots starts par ekonomikas sildīšanas stūrakmeni sauktajai Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstītajai mājokļu siltināšanas programmai. Tai budžetā atvēlēti 16 miljoni latu, atbalstu valdība grib palielināt līdz 65 miljoniem latu, taču galīgā lemumu vēl nav, jo ir šaubas vai mājokļu īpašnieki spēs naudu apgūt.
Jaunā atbalsta programma nozīmē, ka daudzdzīvokļu māju siltināšana, piesakot to ES fondu atbalstam, izmaksā uz pusi lētāk, jo 50% izmaksu pēc siltināšanas īstenošanas atmaksā. Lētāku siltināšanu darījusi arī būvniecības cenu krišanās. Tas samazina izdevumus un ieguvums, mazākos rēķinos, ir taustāmāks. Pēc speciālistu aplēsēm, siltuma rēķins un kredīta maksājums pēc renovācijas, īstenojot to ar ES fondu atbalstu, ir mazāks nekā rēķins par siltumu pirms renovācijas. Eksperti, uzsver: šis ir īstais laiks ķerties klāt siltināšanai.
Tieši izdevīgumam būtu jākalpo par dzinuli mājokļu siltināšanai. Tomēr, sprādziens nav noticis. Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā (BEMA), kas administrē šo programmu, projektu kaudzes nekrājas. Pirmajās divās kārtās iesniegti vien 30 projekti. BEMA direktors Valdis Blome uzskata, ka process iekustēsies, kad būs īstenoti pirmie atbalstu saņēmušie projekti, kad iedzīvotāji redzēs, ka siltinātajā kaimiņmājā rēķini, kopā ar kredīta maksājumu, ir mazāki. Arī ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) cer, ka tuvākajā laikā, vēl vienkāršojot projektu iesniegšanas prasības, «lieta aizies».
Kur problēmas?
Galveno iemeslu, kāpēc siltināšana startējusi kūtri, speciālisti redz dzīvokļu īpašniekos, kuru vairākuma (51%) lēmums dod startu siltināšanai. «Cilvēki šobrīd baidās. Viņi nezina, kas notiks ar dzīvi, kas notiks ar darbu. Viņi baidās ņemt kredītu mājokļu siltināšanai, viņi netic, ka tas dod efektu, atmaksājas un siltināšana nevar iekustēties,» vērtē Dzīvokļu īpašnieku savienības vadītāja, Mājokļu attīstības konsultatīvās padomes priekšsēde Laimdota Šnīdere. Viņa atzīst: ES fondu programmas atbalsts mājokļu siltināšanai ir pievilcīgs, turklāt būvniecības cenu kritums to ir padarījis vēl interesantāku, tāpēc «tagad visiem kopā jāizdomā, kā šo programmu paraut vaļā, lai iedrošinātu dzīvokļu īpašniekus.» Līdzīgs vērtējums ir arī EM un BEMA amatpersonām, banku un būvnieku pārstāvjiem. Swedbank eksperte Gunta Špengele uzsver, ka šāda atbalsta programma bija vajadzīga jau sen, jo Latvijā ir vairāk kā 10 000 daudzdzīvokļu māju, kuras jāsiltina.
Blakus nedrošibai problēma ir arī dzīvokļu īpašnieku, īpaši lielo mājās, nespēja panākt vairākuma īpašnieku atbalstu. Taču diskusiju par šīs prasības atcelšanu nav. Aptaujātas vadošās bankas noraida, ka problēma ir kredītu piejamība. Kredīti siltināšanai tiekot doti. Nodrošinājums ir maksājumi par apsaimniekošanu, dzīvokļi bankā nav jāieķīlā.
Vai, redzot, ka interese ir maza, valdība var izšķirties par atbalsta palielināšanu? A.Kampars saka, ka nē. Tik liels atbalsts, sedzot 50% izmaksu kā Latvijā, neesot ne Igaunijā, ne Lietuvā. Cilvēkiem esot jāatmet pasivitāte un jāsaprotot, ka «siltināšana ir viņu labā, ka tā būs viņu dzīves komforta uzlabošana, pieaugs viņu īpašumu vērtība, saruks rēķini par apkuri.»