Sanita maznodrošinātajai ģimenei faktiski kļuvusi par divkāršu labdari - viņa arī pieteica sestklasnieku Raiti _Lattelecom_ projekta _Pieslēdzies, Latvija!_ akcijā _1+1=90_, kurā viņš ieguva portatīvo datoru. «Kā viņa uzrakstīja - kad izlasīju, asaras sabira…» aizkustināta smaida Solvita Kažociņa.
Atrisināja māju problēmu
«Ģimene nonākusi grūtā situācijā. Tēvs slimo, tāpēc mamma ar diviem bērniem bija spiesta doties prom no savām mājām. Vecākais dēls Raitis ir spējīgs un apdāvināts zēns. Bet ģimenes ap-stākļu dēļ viņam nav iespēju dzīvē izsisties. Dators un interneta pieslēgums Raitim būtu liela un ilgota dāvana, kas gan palīdzētu mācībās skolā, gan pavērtu ceļu attīstīt pilnvērtīgāk savas spējas,» akcijai rakstīja Sanita.
Solvita stāsta, ka klasesbiedrene pirms kāda laika atgriezusies Dzelzavā no darba ārzemēs, izlēmusi pārcelties uz Rīgu, bet Solvitai piedāvājusi dzīvot viņas lauku mājās un vienlaikus tās pieskatīt. Tas palīdzējis atrisināt Kažociņu ģimenes problēmas ar dzīvesvietu, jo iepriekš Solvita ar abiem bērniem mētājusies te šur, te tur. Pie mājas ir neliels dārziņš, Solvita piepelnās, atvaļinājuma un slimības gadījumā aizstājot slaucējas četrās Dzelzavas govju fermās. «Nav jau nekāda lielā nauda, uz trim cilvēkiem nekas īpaši nesanāk,» Solvita saka un atzīstas, ka ir nācies lūgt palīdzību arī sociālajam dienestam. Bērni palīdz saimniekot, vasarā sev nopelna skolas brīvpusdienas, bet naudiņu jau gribas atlicināt arī kādam pulciņam. Sintija dzied Dzelzavas pamatskolas vokālajā ansamblī, «bet mums taču ir arī keramiķis!». 12 gadu vecais Raitis nopietni izrāda ar keramikas pulciņā tapušām māla figūriņām un svil-pauniekiem piekrautu plauktu, bet mamma ne bez lepnuma stāsta, ka pats pirmais darbiņš bijis tik izdevies, ka palicis vietējā muzejā. Arī pulciņa vadītājs Madonas keramiķis Jānis Seiksts zēnu slavējot.
Puspunkts līdz 10
Raitis ir daudzpusīgs puika, un dators šķiet labs ieguldījums viņa nākotnē. Ar māsu viņš tā dēļ neķīvējas, jo abi ar jaunieguvumu darbojas pēc Raita grafika. Žēl tikai, ka mājās nav interneta, tāpēc, lai pameklētu kaut ko par mašīnām un mūziku, kā arī lai gatavotu projekta darbus skolai, Raitis pasit datoru padusē un dodas uz Dzelzavas bibliotēku, kur ir bezvadu internets, var sēdēt un darboties, cik tīk. Kad pie Kažociņiem ciemos atbrauc Sanita ar vīru, ir iespēja arī mājās tikt pie mobilā interneta labumiem.
Mācības Raitim iet no rokas. «Visus piecus gadus labinieks biju, tik šogad nesanāks - krievu valodu izvilku, bet dabaszinības...» viņš novelk. Mamma skaidro, ka bērniem dabaszinības grūti mazajās galvās sabāzt, jo tās tagad samestas vienā katlā ar ģeogrāfiju. Toties matemātikā Raitim nepietika tikai puspunkta, lai semestrī būtu 10. «Skolotāja pat saka, ka stundās pietrūkst uzdevumu, ko viņam iedot. Beigās dienasgrāmatā raksta pateicības, ka patīkami strādāt,» stāsta Solvita. Lai gan matemātika padodas, Raitis atklāj, ka labāk, piemēram, par sēdēšanu pie datora viņam patīk «pa mežu, pie malkas pastrādāt», tāpēc nav brīnums, ka, vaicāts, par ko gribētu kļūt, zēns atbild: «Par baļķu vedēju.»