Pēdējā pusgadā pieaudzis darba tiesību pārkāpumu skaits nezināšanas dēļ, kā arī no jauna parādījušies tādi pārkāpumi, kuri pēdējos gados jau bija gandrīz izskausti, piemēram, grūtnieču atlaišana, nekorekti jautājumi par ģimenes nākotnes plāniem darba intervijās, kā arī sludinājumos ietverti nosacījumi par vēlamā darbinieka vecumu un dzimumu, raksta LETA. Satraucoša tendence ir arī tā, ka krīzes apstākļos par konkrētiem darba nosacījumiem darba ņēmēji ar darba devējiem savstarpēji vienojas. Tas nozīmē, ka darbinieki faktiski veicina darba tiesību pārkāpumus un par tiem bieži vien neiesniedz sūdzības, jo vienlaikus jūtas gan kā situācijas ķīlnieki, gan kā darba devēja sabiedrotie, norāda institūta pārstāve Oksana Žabko. 61% pētījumā aptaujāto darbinieku ir satraukti par iespēju zaudēt darbu, tāpēc atzinuši, ka dažkārt ir nepieciešams piekāpties.
Situācija darba tiesību jomā gan ir ievērojami labāka uzņēmumos, kuros darbojas arodbiedrības. Piemēram, ar aplokšņu algu 30% gadījumu sastopas darbinieki, kuru uzņēmumos arodbiedrību nav, bet tikai 3% - uzņēmumos, kuros tās aktīvi darbojas. Institūta pārstāve skaidro, ka cilvēki reti vēršas pēc palīdzības arodbiedrībās, jo nenovērtē to nozīmi. Pētījumā aptaujātie darbinieki norādījuši, ka tā vietā, lai problēmu gadījumā lūgtu palīdzību arodbiedrībām vai Valsts darba inspekcijā un tiesā, viņi biežāk konsultējas ar paziņām un lasa likumus.