Zaudēt tikai amerikāņiem
Ķīna šogad aizsardzībai tērēs par 10% vairāk nekā pērn. 2014. gadā Ķīnas militārie izdevumi bija 130 miljardi dolāru (119 miljardi eiro), šogad tie sasniegs aptuveni 145 miljardus dolāru (133 miljardi eiro). Pēdējos divdesmit gados Ķīnas aizsardzības budžeta pieaugums tikai vienreiz nav bijis rakstāms ar divciparu skaitļiem.
«Kā lielai valstij Ķīnai nepieciešams militārais spēks, lai spētu aizstāvēt nacionālo drošību un iedzīvotājus,» pagājušajā nedēļā pirms ikgadējās Ķīnas parlamenta - Nacionālā Tautas kongresa - sesijas atklāšanas paziņoja likumdevēja pārstāve Fu Jina. «Mūsu vēsture mums ir iemācījusi, ka atpalicība padara mūs par vieglu mērķi uzbrukumam. Mēs to neesam aizmirsuši.»
Militārie eksperti apgalvo, ka patiesībā Ķīnas militārie tēriņi ir par 40-50% lielāki nekā oficiāli nosauktie, jo tie neietverot izdevumus par importētajiem modernajiem ieročiem, pētniecību, pensijām un kodolspēku uzturēšanu. Domnīca IHS Jane's lēš, ka Ķīnas patiesie izdevumi aizsardzībai šogad sasniegs 191 miljardu dolāru (175 miljardi eiro).
Par Ķīnu lielāks aizsardzības budžets ir tikai Savienotajām Valstīm, kas šogad aizsardzībai atvēlējušas 585 miljardus dolāru (gandrīz 537 miljardi eiro). Tas pārsniedz nākamās desmit valstis ar lielākajiem militārajiem budžetiem kopā. Ķīnieši norāda, ka viņi salīdzinājumā ar citām lielvalstīm aizsardzībai tērē mazāku daļu no iekšzemes kopprodukta (IK). Ķīnas militārie tēriņi veido aptuveni 1,5% no IK, kamēr Savienotās Valstis aizsardzībai šogad atvēlēs 3,4% no IK, bet Krievija, kam ir pasaulē trešais lielākais militārais budžets, - 4,2% no IK.
ASV Aizsardzības departamenta pērn publicētajā ziņojumā par Ķīnas aizsardzības sektoru teikts, ka tuvākajos gados ķīnieši strādās pie modernām kodolzemūdenēm, aviācijas bāzes kuģiem, bezpilota lidaparātiem un iznīcinātājiem ar Stealth tehnoloģiju, kas padara lidmašīnas radariem nepamanāmas, kā arī kiberkara tehnikām. Ķīna uzsver, ka pieaugošo militāro izdevumu nolūks nav apdraudēt citas valstis, bet uzlabot apstākļus bruņotajos spēkos.
Kaimiņi spiesti bruņoties
Ķīnas pieaugošā militārā varenība piespiedusi arī citas Āzijas valstis, to skaitā Japānu un Indiju, palielināt izdevumus aizsardzībai un pastiprināt militāro sadarbību ar Savienotajām Valstīm.
Indija, kam ir robežstrīds ar Ķīnu, paziņojusi, ka 2015.-2016. gadā tās aizsardzības budžets būs 40 miljardi dolāru (36,8 miljardi eiro), kas ir par 7,9% vairāk nekā 2014.-2015. gadā. Tomēr militārie analītiķi jau ir norādījuši, ka ar šo finansējumu nepietiks, lai vienlaikus iepirktu modernus iznīcinātājus, zemūdenes un karakuģus.
Japānas un Ķīnas attiecības pēdējos gados ir saspīlētas, jo Pekina izrāda pretenzijas uz Japānas pārvaldītu nelielu salu grupu Austrumķīnas jūrā. Japānas konservatīvā valdība šogad palielinājusi aizsardzības budžetu par 2,8% un militārajām vajadzībām tērēs 42 miljardus dolāru (38,7 miljardi eiro). Japāna pērn atteicās no pacifistiskās aizsardzības politikas, kas tika pieņemta pēc Otrā pasaules kara. Veiktās izmaiņas konstitūcijā atļauj japāņu karavīriem piedalīties operācijās ārzemēs.
Arī ierindas japāņi ir satraukti par Ķīnas augošajām militārajām spējām. Šomēnes veiktā aptaujā 60% japāņu apgalvojuši, ka, viņuprāt, Ķīna ir nozīmīgākais apdraudējums Japānas drošībai, raksta Bloomberg.
Ķīnai ar vairākām kaimiņvalstīm ir teritoriāli strīdi Dienvidķīnas jūrā. ASV izlūkdienesti pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Ķīna «agresīvi» palielina militāro klātbūtni Dienvidķīnas jūrā. ASV Valsts departaments novērojot Ķīnas militārās modernizācijas procesu un aicinājis Pekinu būt atklātākai un izmantot savas spējas tā, lai «sekmētu mieru un stabilitāti Āzijā un Klusā okeāna reģionā», vēsta ziņu aģentūra AP.
Ķīna arī attīstot kosmiskās tehnoloģijas, kuru nolūks ir apdraudēt ASV militārās spējas, teikts šomēnes publiskotajā Kalifornijas Universitātes Globālo konfliktu un sadarbības institūta ziņojumā.