Pasākumā Tjaņaņmiņas laukumā pirmo reizi plašākas publikas priekšā tiks izrādīts Ķīnas modernākais bruņojumus, kas apliecinās valsts pieaugošo militāro varenību laikā, kad Pekinai saasinājušās attiecības ar kaimiņvalstīm un ASV saistībā ar teritoriālajiem strīdiem Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūrā.
Izrādīs jaunākos ieročus
Izskanējusi informācija, ka parādē, kas tiek rīkota par godu «Ķīnas tautas uzvarai pretošanās karā pret Japānas agresiju», piedalīsies 12 tūkstoši karavīru, 200 militārie lidaparāti un 500 vienības bruņojuma, tajā skaitā tanki, artilērija un starpkontinentālās raķetes, vēsta laikraksts The Globe and Mail.
Avoti Ķīnas aizsardzības resorā apgalvo, ka 84% no parādē demonstrētajiem ieročiem iepriekš nav bijuši plašākas publikas priekšā. Iespaidīgākais no tiem varētu būt daudzus gadus ārkārtīgā slepenībā izstrādātā vidēja darbības rādiusa (90- 1500 kilometru) pretkuģu ballistiskā raķete DF-21D, dēvēta arī par «aviācijas bāze kuģu slepkavu», kam ekvivalenta nav nedz ASV, nedz Krievijas bruņojumā.
«Šai raķetei ir spēcīgāks simbolisms nekā jebkuram citam ierocim Ķīnas arsenālā,» Ešlijs Taunšeds, pētnieciskais līdzstrādnieks Sidnejas Universitātes ASV Pētījumu centrā, sacīja izdevumam The Financial Times. «Šī raķete var potenciāli apdraudēt ASV spējas izvietot karaspēku Ķīnas piekrastē.»
Analītiķi norāda, ka militārā parāde uzskatāmi apliecinās Ķīnas pēdējos 20 gados veiktās apjomīgās reformas Tautas atbrīvošanas armijā, kuru rezultātā valsts aizsardzības budžets ik gadu ir pieaudzis vismaz par 10%, 2015. gadā sasniedzot 145 miljardus dolāru (128 miljardi eiro). Lielāks militārais budžets ir tikai Savienotajām Valstīm.
Militārās varenības pieaugums vairojis arī Ķīnas ambīcijas kļūt par ietekmīgāko valsti Dienvidaustrumāzijā un Klusā okeāna Āzijas daļā. Pekina izteikusi pretenzijas uz strīdīgām teritorijām Dienvidķīnas jūrā, kur ķīnieši sākuši veidot mākslīgas salas bruņoto spēku vajadzībām. Ķīna arī izrāda vēlmi iegūt Japānas kontrolētas neapdzīvotas salas Austrumķīnas jūrā.
Atgādina par ieguldījumu
Ķīna grandiozo militāro parādi vēlas izmantot, lai atgādinātu pārējai pasaulei par ķīniešu nozīmīgo ieguldījumu Japānas sakāvē 1945. gadā. No 1931. gada, kad Japāna okupēja daļu Ķīnas, līdz kara beigām japāņu militārā agresija paņēma 14 miljonu ķīniešu dzīvību, raksta BBC. Ķīnas oficiālie mediji apgalvo, ka no aptuveni diviem miljoniem japāņu karavīru, kurus Otrā pasaules kara laikā nogalināja sabiedroto spēki, 70% mira Ķīnas teritorijā.
Vēsturnieki gan norāda, ka kopš 1949. gada Ķīnā valdošo komunistu ieguldījums Japānas sakaušanā bija samērā neliels. Lielākie lauri pienākas kara laikā pie varas esošā nacionālista Čana Kaiši vadītajiem spēkiem, kam finansiālu un militāru palīdzību sniedza amerikāņi.
Militārās izrādes neslēptais antijapāniskais zemteksts un Ķīnas propagandas pēdējo nedēļu pastiprinātie uzbrukumi Tokijai par tās kara laika noziegumiem un plāniem attālināties no valsts pēckara pacifistiskās politikas atturējis Japānas konservatīvo premjerministru Šindzo Abi no došanās uz Pekinu.
Arī rietumvalstis, piemēram, ASV, Vāciju, Franciju un Lielbritāniju, parādē pārstāvēs bijušie valdību vadītāji vai diplomāti. Čehijas prezidents Milošs Zemans būs vienīgais Eiropas Savienības dalībvalstu līderis, kurš pagodinās ar klātbūtni.
«Rietumvalstu līderi nevēlas tikt izmantoti pret Japānu vērstā propagandas izrādē,» Ķīnas politikas pētnieks Deivids Cveigs no Honkongas Zinātņu un tehnoloģiju universitātes sacīja ziņu aģentūrai Associated Press. Savukārt Krievijas prokremliskā avīze Moskovskij komsomoļec raksta, ka Rietumi nenovērtējot Ķīnas ieguldījumu uzvarā pār fašismu.
Pekina apgalvo, ka kopā ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu parādi noskatīšoties vēl aptuveni 30 valstu vadītāji, to skaitā Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro un Ēģiptes prezidents Abdelfatahs as Sisi. Ieradīšoties arī ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Mūns, bet daudziem par sarūgtinājumu parādes viesu tribīni nerotās Ziemeļkorejas vadonis Kims Čen Uns.