Draudi neesot
Ķīnas militārais budžets 2011. gadā pēc pērn piedzīvotā salīdzinoši niecīgā 7,5% palielinājuma atgriežas pie agrākās tendences: pieauguma, kas mērāms divciparu skaitlī. Šogad militārām vajadzībām valsts atvēlēs 91,7 miljardus dolāru jeb par 12,7% vairāk. Ņemot vērā grandiozos iekšzemes kopprodukta rādītājus, no kopējā valsts budžeta aizsardzībai atvēlētie 6%, pēc Ķīnas domām, esot niecīgs rādītājs. Turklāt to nevarot pat salīdzināt ar Pentagona bruņošanos, kā arī neradot draudus nevienai valstij, jo Ķīnas vienīgais mērķis esot pašaizsardzība. Līdzekļus plānots ieguldīt tehnikas modernizācijā, tomēr lielākoties tie tikšot novirzīti militārpersonu atalgojuma celšanai, ko liekot darīt pieaugošā inflācija.
Tomēr patiesie finansējuma apmēri, ko Ķīna iegulda savas militārās varenības stiprināšanā, esot ievērojami lielāki, norāda eksperti. Tiek lēsts, ka oficiāli izziņotais skaitlis ir vien trešdaļa vai labākajā gadījumā puse no patiesā finansējuma.
«Ķīna grib demonstrēt savu spēku, atgriežoties pie divciparu pieauguma militārajiem izdevumiem, taču patiesībā tas tikai norāda uz režīma vājumu,» Starptautiskā novērtējuma un stratēģijas centra pārstāvja Rika Fišera teikto citējis AFP. Valsts iekšienē milst arvien lielāka neapmierinātība ar augsto inflāciju, un Komunistiskā partija savu varu jūtas spējīga nodrošināt, meklējot glābiņu militārajā pārākumā.
Turklāt daudzi tajā saskata vēlmi kļūt par globālu militāro lielvaru. «Viņi mēģina pārvarēt plaisu, kas tos šķir no Krievijas un ASV,» aģentūrai AFP norādījis Honkongas Universitātes analītiķis Villijs Lams.
Tomēr Pentagons pagājušajā mēnesī pirmo reizi pēc 2001. gadā izsludinātās cīņas pret terorismu nolēmis neveltīt tik daudz līdzekļu militārajām vajadzībām, 2012. gadā tam atvēlot tikai 553 miljardus dolāru.
Krievijas pretsoļi
To pašu nevarētu teikt par Krieviju, kura nākusi klajā ar pretencioziem plāniem līdz 2020. gadam jauna bruņojuma iegādei tērēt 650 miljardus dolāru.
Taču jau nākamgad tās aizsardzības budžets tiks trīskāršots, sasniedzot 1,5% no kopējā iekšzemes kopprodukta.
Kā norāda RiaNovosti, Krievijas pēdējā laika rīcība mudina domāt, ka tā cenšas atjaunot savu kontroli pār Klusā okeāna ūdeņiem Āzijā.
Lai gan Krievija raidījusi asus dzēlienus Japānas virzienā saistībā ar neatrisināto konfliktu par Kuriļu salu piederību un solījusi tām nodrošināt pastiprinātu aizsardzību, tās patiesais mērķis varētu būt sagatavoties Ķīnas militārās varenības pieauguma radītajiem riskiem, kas varētu iezīmēt cīņu par dominanci Klusā okeāna ūdeņos.