Ķīnas jūras kara flotes galvenais uzdevums turpmāk būšot koncentrēties uz valsts aizsardzību atklātajās jūrās, ne tikai piekrastes ūdeņos. Stratēģija arī paredz kiberkaraspēka attīstību, lai novērstu nopietnus draudus drošībai kibervidē. Par īpaši svarīgām uzmanības jomām stratēģijā nosaukta arī kodolspēku attīstība un kosmosa telpas apgūšana.
Eksperti uzskata, ka jaunā stratēģija vēl vairāk pastiprinās Ķīnas kaimiņvalstu bažas par tās aktīvajām teritoriālajām pretenzijām uz dažādām strīdus salām Dienvidķīnas jūrā, par ko neapmierinātību izteikušas arī Amerikas Savienotās Valstis.
Pēdējos gados Ķīna daudz uzmanības veltījusi jūras kara flotes attīstībai. Tā iegādājusies un atjaunojusi aviācijas bāzeskuģi, daudz līdzekļu ieguldīts zemūdeņu un karakuģu iegādē.
Par Ķīnas arvien skaļāk paustajām teritoriālajām pretenzijām Dienvidķīnas jūrā tai bijuši strīdi ar Filipīnām, Vjetnamu, Malaiziju un Bruneju.
ASV paziņojušas, ka kopš 2014. gada Ķīnas bruņotie spēki uzbēruši ap 800 hektāru lielu zemes laukumu strīdus teritorijā Spratlija salās, ko var izmantot kā lidlauku. Šonedēļ Ķīnas mediji ziņoja, ka šajās salās, par kurām tai ir strīdi ar Vjetnamu un Filipīnām, tiks uzbūvētas divas ap 50 metru augstas navigācijas bākas. Valdības pārstāvji apgalvo, ka bākas būs noderīgas starptautiskajai sabiedrībai, jo palīdzēšot glābšanas un meklēšanas darbos, kā arī vides aizsardzībā.
Stratēģijā Ķīna arī brīdina, ka aizstāvēs savas intereses apkārtējos ūdeņos. Pati neuzbrukšot pirmā, taču atbildēšot uz provokācijām.