Uzklausījis nozares pārstāvju argumentus, kultūras ministrs Ints Dālderis (TP) piekrita, ka NKC arī turpmāk varētu tikt saglabāts kā atsevišķa iestāde. NKC juridiskais statuss tiktu mainīts no valsts aģentūras uz budžeta iestādi, ievērojami samazinot arī budžeta izdevumus, darbinieku skaitu un veicamo funkciju apjomu. Ministrs apsolīja aizstāvēt šo modeli, taču tālākais atkarīgs no valdības lēmuma.
Lai turpinātu darbību atsevišķas iestādes statusā, NKC no daļas tā līdzšinējo funkciju būs jāatsakās, bet daļa jānodod citām organizācijām, arī nevalstiskajām. KM pārstāve Dace Vizule informēja, ka tuvākajās dienās centra vadībai jāiesniedz ministrijā finanšu aprēķini un informācija par optimālo darbinieku skaitu, kas nepieciešams, lai varētu funkcionēt kā budžeta iestāde.
NKC direktore Ilze Gailīte-Holmberga atklāja, ka turpmāk centrā varētu strādāt 7-8 cilvēki, kas bija arī KM iecerētās nodaļas darbinieku skaits. Pašlaik jau skaidrs, ka NKC paspārnē esošais Kinomuzejs tiks apvienots ar Teātra muzeju un nodots Kultūras akadēmijai, kas esot «lai arī mums sāpīgs, tomēr loģisks risinājums».
NKC reorganizācija saistīta ar apņemšanos samazināt valsts aģentūru skaitu par 50%. Centrs ir valsts pārvaldes iestāde KM padotībā, bet darbojas pēc «rokas attāluma» principa. Finansējumu nozarē sadala NKC rīkotos konkursos, kuros iesniegtos projektus izvērtē neatkarīga ekspertu komisija. Ja NKC kļūtu par KM struktūrvienību, konkursu rezultātus apstiprinātu kultūras ministrs.