4. maijā 23 īpašie filmu seansi notiks 18 Latvijas vietās: Liepnā, Līgatnē, Malienā, Naukšēnos, Salā, Subatē, Suntažos, Vandzenē, Viesītē, Daugavpilī, Skrīveros, Smiltenē, Staicelē, Suntažos, Talsos, Ugālē, Vecumniekos un Vilcē. Šajos seansos būs skatāma Animācijas brigādes filmu programma, kā arī Līgas Gaisas dokumentālā filma Tā dullā Strengas dēļ jeb Vasara ar zelta teļu. Tomēr visupirms jāpiemin kuplais pirmizrāžu klāsts, ko dienas garumā rādīs kinoteātrī Splendid Palace, jo gan bērnu multenītēm, gan dokumentālfilmām ir sava uzticīga auditorija. Pasaules kinofestivālus izbraukājušas, jaunākās Latvijas animācijas filmas beidzot svinēs kolektīvu pirmizrādi Latvijā - gan bērnu auditorijai domātā Nila Skapāna Spoku stunda, Anetes Meleces Kiosks un Edmunda Jansona Kā Lupatiņi precējās, gan filmiņas pieaugušajiem - Vladimira Leščova Lietus dienas, Edmunda Jansona Roņu sala, Zanes Oborenko IMG_00:01.JPG un Kārļa Vītola Robota vīruss. Šogad sarūpētas arī vairākas spilgtas ekrāna pirmizrādes dokfilmām - Kristas Burānes mākslinieciskajam pētījumam par režisori un leģendārās režisores Annas Lācis mazmeitu Māru Ķimeli un viņas dzimtu - filmai Māra - un Lailas Pakalniņas dokfilmai Viesnīca un bumba, par kuru Laila draugiem un līdzjutējiem izsūtījusi mīlīgu pieteikumu: «Gribu ieteikt 4. maijā plkst. 18.00 Splendid Palace Lielajā zālē noskatīties piecas jaunas animācijas filmas - Latvijas Filmu maratona ietvaros tās būs par brīvu. Taču man jāatzīst, ka šim burvīgajam pasākumam būs arī fons - manas filmas Viesnīca un bumba Latvijas pirmizrāde. Taču no fona, protams, būs iespējams izvairīties - mana 40 min. garā filma seansā ir pēdējā. Un pavisam godīgi - ja es būtu Latvijā, es tiešām aizietu uz tām piecām animācijas filmām, taču diemžēl man jābūt citur (tieši tobrīd viena pēc otras savas starptautiskās pirmizrādes piedzīvo manas jaunākās filmas: jau piesauktā Viesnīca un bumba Šveicē festivālā Visions du Rᅢᄅel, bet Īsfilma par dzīvi - Oberhauzenes īsfilmu festivālā Vācijā).» Tomēr visintriģējošākā man šķiet unikālā (tikai vienā seansā) iespēja noskatīties filmu programmu, kas veltīta mūsu diženajai aktrisei Rīgai. Programmā iekļauts gan spilgts padomju propagandas paraugs, klišeju koncentrāts - režisora Hermaņa Šuļatina dokfilma Rīgai 750 gadi (1951, m/b, 11'), gan poētiskā kino piemērs - Pilsētas portrets (1970, Telefilma - Rīga, m/b, 16'), kurā vijas Viļa Rīdzenieka un citu autoru vecās fotogrāfijas salīdzinājumā ar šodienas Rīgas skatiem. Filma bez teksta, dramaturģiju veido kontrasti starp veco un jauno pasauli. Vēl arī reklāmfilma - trīs Ulda Stabulnieka dziesmas par Rīgu kā naivs un aizkustinoši neveikls kičs īsfilmā Rīgas smaidi (1978, Eesti reklaamfilm, krāsaina, 10') - un režisora Askolda Saulīša filma par komunālajiem dzīvokļiem Rīgas centrā. Atmodas laika emocionālais patoss, ietērpts profesionālā un gleznieciski poētiskā formā, - latvieši paši savā zemē un savā pilsētā nolemti nožēlojamai eksistencei komunālajos dzīvokļos un pagrabos (Kas dzīvo komunalkā, 1993, Kaupo filma, 27'). Pirms Filmu maratona der arī sestdien, 3. maijā, TV ekrānos ievērtēt Kinotēku, kuras centrālā ziņa - Viesturs Kairišs jaunās filmas Melānijas hronika uzņemšanas laukumā un tikko pabeidzis savu filmu par Latgales sajūtu Pelikāns tuksnesī. Taču uz lielajiem ekrāniem tās vēl jāpagaida.
Kinosportam gatavs!
Valsts svētkos Rīgā un citviet Latvijā notiks gadskārtējais
latviešu kino maratons - pasākums, kurā pašus svaigākos kinodarbus,
kā smejies, «dod par brīvu» - kā kinematogrāfistu dāvanu Latvijai
un tautai. Svarīgi, ka Filmu maratons nenotiek tikai tradicionālajā
glaunajā mājvietā Rīgas centrā, bet arī ārpus galvaspilsētas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.