Pagājušajā nedēļā Briseles virzienā izskanēja Kipras prezidenta Nika Anastasiada pārmetums par to, ka ES viņa vadīto valsti izmantojusi kā jūrascūciņu eksperimentam ar depozītu nodokli, un viņa sašutums ir pamatots. Eiropas Komisija jau cītīgi strādā pie likumprojekta, kuram turpmāk būs jāregulē banku glābšana eirozonā, un tas vistiešākajā veidā ir balstīts uz pieredzi Kiprā.
«Bankas akcionāri maksā kā pirmie, citi kapitāldevēji, piemēram, obligāciju turētāji, rindā ir nākamie. Ja ar to vēl nepietiks, tiks piesaistīti noguldītāji, kam uz konta ir vairāk nekā € 100 000, tālāk seko nacionālie drošības fondi, kuros visām kredītiestādēm turpmāk būs jāveic iemaksas, bet Eiropas stabilizācijas mehānisms (ESM) būs pati pēdējā opcija,» tā likumprojektā paredzēto banku glābšanas kārtību skaidro ES iekšējā tirgus komisārs Mišels Barnjē.
Saprotama ir Briseles vēlme no savas 700 miljardu lielās ESM kūkas atgaiņāt apkārt slapstošās kredītiestādes, kuras līdz šim, ja nu visi striķi trūkst, tomēr paļāvās vismaz uz nelielu maltīti. Un, ja nu kādam vēders līp pie muguras, tad tās ir Eiropas bankas - Minhenē bāzētais ekonomisko pētījumu centrs Ifo nesen sarēķinājis, ka tās sēž uz 9300 miljardu eiro liela parāda, un tas ir nopietni.
Ņemot vērā Kipras praksi, nākamā krīzes uzplaiksnījuma gadījumā noguldītāji pie kases tiks lūgti visai ātri. It kā jau tikai tie turīgākie, tomēr pēc Kipras pieredzes uz šādu ES solījumu vairs nevar pilnībā paļauties. Sueddeutsche Zeitung tas pat ticis nokristīts par jauno ES «nauda uzvar noteikumus» principu - jo vairāk naudas ir uz spēles, jo mazāk tiek ievēroti noteikumi. Arī € 100 000 robeža liekas visai savāds uzstādījums, jo nevienam jau nav aizliegts visu savu naudu sadalīt drošās porcijās un noguldīt vairākās bankās, lielākie noguldītāji noteikti atradīs iespēju savu naudu glabāt drošākā vietā - ārpus eirozonas.
Vēl jo skarbāk ir tas, ka bankas maksātnespējas gadījumā vienmēr atrodas noguldītāji, kuri brīnumainā kārtā, pirms vēl jebkas top zināms plašākai publikai, visu savu naudiņu paspēj pārsūknēt drošībā, dažkārt tas izdodas pat pēc vispārējas bankas kontu bloķēšanas. Arī Kiprā mēnesī pirms depozīta nodokļa ieviešanas bija novērojama liela naudas aizpumpēšanas aktivitāte, jo ļaunāk, arī pēc vispārējas kontu bloķēšanas, no Kipras bankām aizplūduši vairāki miljardi eiro. Arī Latvijas krājbankas gadījumā arvien vairāk apstiprinās aizdomas, ka vairākiem kontu īpašniekiem savu naudu izdevies izglābt priviliģētā kārtā.
Tomēr izskatās, ka ES Kipras eksperimentu ir uztvērusi kā izdevušos. Jaunais EK likumprojekts, iespējams, liks bankām un valstīm rīkoties ar savām finansēm mazliet atbildīgāk, taču, ja krīze saasināsies, eirozonas bankās neviens eiro nebūs pilnībā drošs.