Godīgas vēlēšanas
Pēdējā pusgada laikā Centrālāzijas valsts Kirgizstāna ieguvusi tik plašu starptautisko uzmanību, cik visos 19 neatkarības gados kopā ņemot. Aprīļa sākumā valsts galvaspilsētā Biškekā opozīcijas rīkota demonstrācija pret autoritāro prezidentu Kurmanbeku Bakijevu pārauga plašā vardarbībā, kas prasīja vairāk nekā 80 cilvēku dzīvību. Pēc vairāku dienu cīņām starp valdības spēkiem un opozicionāriem K. Bakijevs pameta galvaspilsētu, bet opozīcijas līdere Roza Otunbajeva paziņoja par varas pārņemšanu un pagaidu valdības izveidošanu.
Savukārt jūnijā valsts dienvidos izcēlās plašas etniskās sadursmes, kurās iesaistījās kirgīzi un valsts lielākā minoritāte uzbeki. To laikā gāja bojā vismaz 400 cilvēku. Tajā pašā mēnesī tautas nobalsošanā vairākums iedzīvotāju atbalstīja grozījumus konstitūcijā, piemēram, pāreju no prezidentālas uz parlamentāru pārvaldes formu.
Ņemot vērā iepriekšējo notikumu fonu, svētdien notikušās vēlēšanas tika gaidītas ar lielām bažām, daži pat paredzēja jaunu vardarbības vilni. Tomēr viss liecina, ka šoreiz Kirgizstānas iedzīvotāji valsts nākotni vēlas redzēt mierīgā ceļā. Starptautiskie novērotāji no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas vēsta, ka šīs vēlēšanas atšķīrušās no vēlēšanām citās reģiona valstīs, jo uzvarētājs nebija noteikts jau pirms vēlētāju došanās pie urnām. Dažviet reģistrēti pārkāpumi, tomēr tie nav bijuši tik lieli, lai krasi ietekmētu balsošanas rezultātu.
Gandarījumu par vēlēšanu norisi neslēpa arī politiķi. «Mēs varam būt lepni, ka šīs vēlēšanas pilnībā atšķīrās no visām iepriekšējām,» sacīja valsts pagaidu prezidente R. Otunbajeva. Viņai pievienojās sociāldemokrātu pārstāvis Činibajs Tursunbekovs, kurš uzskata, ka «pirmo reizi Kirgizstānas iedzīvotāji ir nobaudījuši demokrātiju».
Tuvu cita citai
Lai iekļūtu parlamentā, partijām vajadzēja saņemt vismaz 5% atbalstu nacionālajā līmenī un 0,5% balsu visos valsts reģionos. Vietu sadalījums 120 mandātu lielajā parlamentā būs proporcionāls iegūtajam atbalstam, tomēr viena partija nevar saņemt vairāk kā 65 deputātu vietas, raksta Reuters.
Provizoriskie rezultāti liecina, ka pieci parlamentā iekļuvušie politiskie spēki saņēmuši līdzīgu atbalstu. Visvairāk balsu - 8,7% - ieguvusi partija Ata Zhurt, kurā apvienojušies daudzi K. Bakijeva līdzgaitnieki. Otrajā vietā ar 8,1% ierindojusies Sociāldemokrātiskā partija, bet trešo vietu ar 7,5% ieguvusi promaskaviskā Ar - Namys. Tuvu ir arī atlikušās divas partijas.
Analītiķi uzskata, ka priekšā stāv smagas koalīcijas veidošanas sarunas, kuru rezultāts var nest arī jaunu vardarbību.