Vīna vīnoga jeb cēlā un kaprīzā Vitis Vinifera ģints patiešām Latvijā nejūtas komfortabli, jo ir radusi pie daudz, daudz lielāka saules daudzuma. Pie mums tai ir auksti, pārāk mitri, bet mūsu ziemas gandrīz visām vīnogu šķirnēm ir nāvējošas, ja vien neiegulda vīnogulājā tādu darbu, ko nevar atpelnīt.
Toties augļu un ogu vīna gatavošanai mūsu valstī ir senas tradīcijas. Domājams, katrā ģimenē ir stāsts, ka vecmamma vai vectēvs ir gatavojis jāņogu, ķiršu vai ābolu vīnu. Pēdējos gados daži uzņēmīgi vīndari ir padarījuši to par savu biznesa nišu, un klājas tiem aizvien labāk, jo tiek gatavots katram latvietim saprotams produkts. Tieši tādēļ augļu un ogu vīniem ir milzīgs potenciāls Latvijā.
Latvijas vīndaru biedrība jau vairākus gadus rīko augļu un ogu vīnu konkursus. Ja pirms četriem, pieciem gadiem starp 150 konkursa vīniem tikai daži bija arī dzerami, tad pēdējos gadus jau gandrīz visi ir ne tikai dzerami, bet arī baudāmi.
Vīndari strauji mācās. Brauc uz konkursiem, izstādēm, tiekas ar saviem amata brāļiem, lai dalītos pieredzē, un eksperimentē. Atrod īstos raugus, saprot, ka ne tikai cukurs ir visuvarens, piesaista ekspertus vērtēšanai un strauji iziet ārpus mazajiem amatnieku tirdziņiem un lauku gadatirgiem. Lai gan arī tur tie tiek tirgoti ar lieliem panākumiem. Bet galvenais - sāk iepazīstināt ar savu produkciju plašāku publiku, un notikusī augļu un ogu vīna skate ir tam spilgts pierādījums. Šogad skatē piedalījās 11 ražotāju.
Lielākais pārsteigums bija tiem, kas uzskatīja, ka mūsu vīndari tik vien spēj, kā uztaisīt ābolu vai jāņogu vīniņu. Ērkšķogas, dzērvenes, mellenes, pienenes un pat plūškoks - tā ir tikai maza daļa no izejvielām, ko cēla priekšā vīndari šajā izstādē. Tāpat arī iezīmējās konkrēti «rokraksti». Piemēram, Māris Plūme no Jumpravas gatavo tikai ābolu sidrus, Ainars Vanags no Līgatnes gatavo dažādu ogu vīnus ar raksturojumu, kas parastam vīna lietotājam varētu skanēt kā «ņammīgie», Mārtiņš Barkāns un Ivars Gaiļūns no Abavas liek galdā plašu vīnu spektru no āboliem un upenēm līdz pat vīnogām un pat destilātiem. Par gardāko ceriņu vīna gatavotāja godu cīnās Varis Baņģieris no Laucienes un Jānis Mikans no Siguldas. Līdzīgi pēc šīs skates varētu noraksturot katru vīndari, arī Raiti Mačiņu, Normundu Labrenci, Alvilu Elksni, Baibu Circeni, Eviju Kopštāli un Mārtiņu Santu. Lēnām, taču neatlaidīgi veidojas viņu vīna stils, jo ir kāda skarba patiesība - vīndaris var kļūdīties tikai vienreiz gadā. Nākamajam mēģinājumam ir jāgaida nākamā raža, tātad vēl gads. Bet nekļūdās jau tikai tas, kas neko nedara.