Mēdz teikt, ka vienota un disciplinēta komanda spēj apturēt augstākas klases meistarus. Tālu no šīs sportā bieži piesauktās atziņas nebija FK Ventspils ceturtdienas spēlē Skonto stadionā pret Sporting. Labos nodomus, iespējams, sagrozīja sliktais sākums, kas spēles lielāko daļu lika būt iedzinēju pozīcijā. Bet tikpat iespējams, ka ātri un nelaimīgi zaudētie vārti viesus nomierināja un tieši tas ļāva arī teikt savu sakāmo - pieklājīgi aizvadīt otro puslaiku un uzturēt intrigu līdz pat beigām.
Lai nu kā, sliktāku sākumu gan būtu grūti iedomāties. Pēc balsta pussarga Miguela Velozu izpildītā stūra sitiena vārtsargs Aleksandrs Koliņko novēloti fiksēja bumbas lidojuma trajektoriju, un tā iespurdza tuvajā vārtu augšējā stūrī. Pēc spēles FK Ventspils vārtsargs vīrišķīgi atzina vainu. Galvenais treneris Nuncio Cavetjēri to gan novēla uz stadiona apgaismojumu, kas apžilbinājis Koliņko un arī uzbrucēju Butriku. Visticamāk, tā bija tikai atrunāšanās, jo itāliešu speciālists vainīgos publiski nemeklē. Lai gan komanda zaudēja, Nuncio to slavēja. Arī tam bija pamats, jo ko tur slēpt - Latvijas čempioniem, kuri biežo sastāva izmaiņu dēļ vēl nevar lepoties ar saprašanos no pusvārda, bija darīšana ar Portugāles valstsvienības līmeņa komandu, par kuras augsto klasi reti kurš šaubās.
Taču, ja gribam spert soli uz priekšu, piespēļu kultūrai jābūt akurātākai. Liktenīgi, ka vārtus zaudējām pēc tam, kad «pendeles» realizētāju Juri Laizānu nomainīja vēl pieredzējušākais Vitālijs Astafjevs. Tieši viņu apspēlēja Mutinju un guva uzvaras vārtus. Laizāns nevarēja turpināt spēli savainojuma dēļ.
Tomēr nedrīkst taču beigt ar negatīvo. Viens līdzjutējs man pēc spēles uzsvēra, cik ļoti saviļņojusi Edgara Gaurača vēlme un arī prasme nospēlēt skaisti: «Neatceros, kad vēl Latvijā līdzjutēji tā būtu lēkuši kājās un dzīvojuši līdzi.» Domāt par rezultātu, bet neaizmirst par skatītājiem - šī atziņa varētu ļaut pārdzīvot arī pašlaik Latvijas futbolā valdošo krīzi!