Pastāsti, lūdzu, sava ceļojuma plānu! Cik šāds prieks ilga?
Patiesībā gatavojos tam jau nedēļu pirms spēles [smejas]. Uzreiz pēc pēdējā vidusskolas eksāmena. Piektdien izlidojām uz Varšavu, kur sestdien notika spēle. Pirmajā dienā mēs iepazinām pilsētu, aplūkojām stadionu. Apmetāmies viesnīcā pilsētas centrā, blakus fanu zonai. Piektdien mums bija brīvais laiks.
Un tad nāca lielā diena - sestdiena un spēle...
Jā, mačs sākās deviņos, bet mums stadionā bija jābūt jau piecos, lai iepazītos ar apbalvošanas scenāriju. Mūs veda autobusā, kurš varēja pārvietoties pa ielām, kuras parastajiem mirstīgajiem slēgtas. Arī stadionā devāmies iekšā no otras puses. Tas laikam bija vipiem. Pārsteidza, cik apsardzes darbinieku tur bija - pārbaudīja ik pēc simts metriem, bet mums tas viss ritēja raiti, bez aizķeršanās. Domāju, ka tiem tūkstošiem otrā stadiona pusē bija jāgaida ilgāk.
Kādi iespaidi par jauno stadionu?
Grandiozi. Lai arī kurā vietā sēdētu, viss bija perfekti redzams. Nokļūstot līdzjutēju pūlī, tu vairs neesi viens, bet gan tikai punkts no cilvēku jūras. Skats un atmosfēra bija satriecoši! Mūsu pusē sēdēja viens līdzjutējs, kurš «uzkurināja» tūkstošiem fanu sev apkārt.
Vai ar futbolu biji uz tu?
Mazliet sekoju, bet tā virspusēji, taču tagad mana interese par šo sporta veidu noteikti palielinājusies. Mājās pie TV ekrāniem tas viss izskatās citādi, ne tik aizraujoši, bet klātienē futbols nevar neaizraut!
Spēles gaitā jau domāji par to, kuram pēc mača varētu pasniegt balvu?
Bija man daži varianti, to skaitā Giorgis Karagunis, kā īpašumā balva arī nonāca.
Kā notika labākā noskaidrošana?
Desmit minūtes pirms mača beigām no tribīnēm devāmies uz preses centru. Tur visu laiku cilvēki caur rācijām sprieda par to, kam tad labākā spēlētāja balva pienāktos.
Kuri bija Karaguņa konkurenti?
Godīgi sakot, neatceros, bet bija. Sākumā vadībā bija kāds cits, bet beigās lēma par labu Karagunim.
Kam piederēja lēmums?
Tur daudzi par to sprieda, bet gala lēmums piederēja tam leģendārajam futbolistam, kurš kādreiz guvis daudz vārtu Eiropas čempionātos [domāts horvāts Davors Šukers]. Viņš arī piedalījās balvas pasniegšanā.
Jācer, ka septembrī, grieķiem spēlējot Rīgā, Karagunis nebūs labākais...
Ja man piedāvās iespēju, apbalvošu arī labāko Latvijas izlases futbolistu [smaida].