Pirmdien dižais uzvarētājs SC, kam domē 26 no 60 deputātu vietām, un tā pretdabiskais «stratēģiskais partneris» LPP/LC, kam tikai 12 mandātu, parakstīja koalīcijas līgumu, un tiklab dokumenta saturs, kā arī parakstīšanas procedūra izpauž gan šādā savienībā iebūvētās pretrunas, gan abu «partneru» neomulīgo jušanos par gaidāmo kopīgo valdīšanu.
Vara gan sniedz milzīgas iespējas, kuras bija kārotas un gaidītas. Taču nebija plānots un gaidīts, ka domē būs tikai četras partijas, turklāt visa vara būs jāpaņem divām. Tātad šīs iespējas nevarēs iemudžināt shēmās, kurās beigu galā neviens ne par ko neatbild, toties lietas notiek cik gludi, tik klusi. Jaunajā domē tās, protams, notiks, taču rībēdamas. Astoņkājim, kas tur top, būs tikai divas plikas kājas. Turklāt viena būs krietni resnāka par distrofisko otro - vara un atbildība starp abām sadalīta ne tuvu ne brālīgi. Varas vezuma grožus turēs Šlesers, bet mēram Ušakovam, kam ticis gods stāvēt augstajā amatā pie ratiem, būs jāatbild par kučiera sastrādāto.
Koalīcijas līgums, ko partneri parakstīja bez jebkādas rīcības programmas vai deklarācijas par iecerēto darbību, ir tikai un vienīgi par šādu varas sadalījumu. Tajā vairāk nekā divkāršais SC deputātu skaitliskais pārsvars pār LPP/LC ir neitralizēts ar galveno amatu vienādu sadalījumu - katrai frakcijai četri komiteju priekšsēdētāji. Taču pat amatu līdzsvars ir šķietams, jo «mācītājiem» tiek arī ļoti ietekmīgais domes izpilddirektora amats, bet Šlesers vēlas iegūt arī lielākās zelta bedres - Rīgas brīvostas - valdes priekšsēdētāja krēslu.
SC frakcijas ietekmi vēl vairāk mazina tas, ka visi svarīgākie lēmumi tiks pieņemti koalīcijas padomē, kurā arī būs aritmētisks līdzsvars - mērs, viņa vietnieks, astoņu komiteju vadītāji, izpilddirektors un mēra biroja vadītājs. Pārējo deputātu pienākums būs «pildīt Koalīcijas padomē pieņemtos lēmumus». Tie nedrīkstēs ne tikai iesniegt vai atbalstīt ar padomi nesaskaņotus lēmumprojektus, kuri skartu budžetu, bet arī par amatpersonu iecelšanu vai atcelšanu.
Turklāt koalīcijas padomē lēmumi būs jāpieņem pēc vienprātības principa. Tātad ir pilnībā izslēgta iespēja, ka domes lielākā - SC - frakcija varētu pārbalsot domes otro mazāko jeb Šleseru, kurš savukārt varēs bloķēt jebkuru «partneru» iniciatīvu. Šādā varas izkārtojumā abu pušu idejiskās un merkantilo interešu pretrunas nodrošinās pastāvīgu spriedzi un neizbēgamus konfliktus.
Pirmo reizi ticis pie reālas varas, SC, kas vienmēr pasniedzis sevi kā «kreisi sociāldemokrātisku» alternatīvu «labējām varas partijām», ir nonācis atkarībā no vissliktākās «labējās varas partijas», kāda vien pašlaik Latvijā atrodama. Tās īpašnieks īsteno pirmatnēji mežonīga kapitālisma politiku kā no kreiso un sociāldemokrātu bubuļu rokasgrāmatas. «Mums ir jālabo kļūdas, kuras ir pieļautas sociāli bezatbildīgas saimniekošanas laikā,» vēstīja SC priekšvēlēšanu programma, taču ar apvienības iegūto varu rīkosies šādas bezatbildīgas «gāzi grīdā» saimniekošanas galvenais ideologs un praktiķis.
«Koalīcijas partneri uzņemas kopīgu atbildību par Rīgas pašvaldības darba rezultātiem,» rakstīts koalīcijas līgumā, kurā ir arī atruna - ka katra frakcija uzņemšoties atbildību par savu izvirzīto amatpersonu darbību. Taču tas diezin vai mazina SC ļaužu diskomfortu, iedomājoties, par kādiem Šlesera darbības rezultātiem var nākties atbildēt.
Diskomforts gan nav gluži vienpusējs - arī Šlesers labi zina, ka nevarēs piesaistīt miljarda latu investīcijas gadā, uzbūvēt ik gadu 20 tūkstošus pašvaldību dzīvokļu, nodrošināt rīdziniekiem 800 latu vidējo mēneša algu un izpildīt lielāko daļu pārējo fantastisko solījumu. Taču viņš nav pildījis lielāko tiesu arī pirms citām vēlēšanām solītā, bet no diviem principiāliem solījumiem, kurus jau nav izpildījis pēc šīm, - ka kļūšot par Rīgas mēru un likšot visiem 60 domes deputātiem strādāt kā vienotai komandai - atkratās kā pīle no ūdens, paziņodams: «Kārtis salikās tā, kā salikās.»
Toties SC ļaudīm ir jāgatavojas saņemt «partnera» pārmetumus, ka tieši viņi - jo kurš gan cits? - nebūs ļāvuši Šleseram izdarīt solīto. Un uzņemties atbildību arī par visām cūcībām, ko viņš sastrādās, pelnīdams sev kārtējos miljonus, kurus Ušakovam diezin vai tiks ļauts tērēt visu rīdzinieku labā. (Ja nu tikai kādu nieku pašam savā labā.)
Sevi pie varas apliecināt nākušajam SC šaurais «tandēma» būrītis «Ušakovs - Šlesers, Šlesers - Ušakovs» var kļūt par politisko zārku. Neba SC to nesaprot. Ne jau uzvarētāja pārliecība par savām spējām dzina topošo mēru Ušakovu pirmdien, parakstot līgumu, uzstājīgi apgalvot, ka par visu atbildēšot koalīcija «kā veselums», turklāt atbildība vienādi pienākšoties katram no tās 38 deputātiem, kuriem visiem lika parakstīt koalīcijas līgumu. Mēram Ušakovam tāda pati atbildība kā, teiksim, deputātam Ivanam Ivanovam? Par Šlesera sastrādāto atbildēs, piemēram, viņa partijas biedrene Irina Viņņika?
«Tā atbildība ir milzīga,» Ušakovs saprot. Taču ar naiviem mēģinājumiem sadalīt to «uz galviņām» nevienu nevarēs apmuļķot. Šajā domē no atbildības nevarēs paslēpties.