Katrīnai, Robertam un Elzai ir divi mēneši. Abas meitiņas ir identiskās dvīnes - ja ir abas kopā, varot atšķirt. «Bet, ja pretī nāk mamma ar vienu no viņām, nezinu, vai aijā Elzu vai Katrīnu, ja vien nav kādas pazīšanas zīmes - drēbes vai sedziņa,» saka Armands. «Katrīna ir mierīgāka, nosvērtāka. Elza - kā eņģelis, kas patīk visiem. Robertam dikti kārojas uzmanības.»
Lai ikdienas soli darītu vieglāku mammai Zandai, vīrs darbā paņēmis brīvu. Palīgā nāks arī vecmāmiņa.
Kas ir grūtākais, audzinot trīnīšus? «Sāk kliegt viens un pamodina pārējos, kas saldi čuč. Ja nekas nesāp, bērni nomierinās ātri, izdzirdot vecāku balsi. Paldies Dievam, vēdersāpju nav!» stāsta nu jau daudzbērnu ģimenes tēvs, kurš sākumā gaidījis vienu, bet izrādījās, ka būs trīs atvases.
Rasu ģimene drīz plāno pārcelties uz četristabu dzīvokli Baložos, kur būs vairāk vietas un arī gaiss tīrāks.
«Jā, bērni prasa enerģiju, bet nekas nav nepaveicams. Pēc pieciem gadiem redzēsim - mēģināt vēlreiz vai ne,» saka Armands. Abi nosmejam, ka ir jāmēģina vēlreiz, jo Rasu pārim sanāk labi.