Nākamajam Savienoto Valstu ārlietu vadītājam vajadzēs smagi strādāt, lai neatpaliktu no savas priekšteces Hilarijas Klintones, kura pēdējos četrus gadus gandrīz nepārtraukti atradās ārpus ASV un apmeklēja 112 valstis (arī Latviju), tajās vienlīdz daudz laika veltot sarunām ar politiskajiem līderiem un pilsoniskajām grupām.
H. Klintone nav skaidri atklājusi nākotnes plānus, bet Amerikas politikas vērotāji «liek lielas likmes» uz iespējamību, ka viņa iesaistīsies cīņā par demokrātu partijas nomināciju 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās.
Amerikāņi vērtē augstu
B. Obama bijušo valsts pirmo lēdiju H. Klintoni par ASV valsts sekretāri iecēla 2009. gada janvārī. Vēl aptuveni pusgadu iepriekš viņi bija nesamierināmi konkurenti cīņā par demokrātu partijas kandidatūru 2008. gada prezidenta vēlēšanās. Lai vienotu sašķelto partiju, par prezidentu ievēlētais B. Obama pierunāja H. Klintoni vadīt ASV ārlietu resoru.
Novembrī uz otro prezidentūras termiņu pārvēlētais B. Obama var būt apmierināts ar toreizējo lēmumu, jo H. Klintone aizvadītajos četros gados ir iemantojusi labu reputāciju gan dzimtenē, gan pasaulē.
Pagājušajā mēnesī publicētā aptauja uzrādīja, ka aizejošās valsts sekretāres popularitāte amerikāņu vidū ir ļoti augsta - 70% aptaujāto bija labvēlīga attieksme pret H. Klintoni, bet 24% negatīvs viedoklis, raksta CNN.
Ārpolitikas eksperti kā H. Klintones vienu no lielākajiem panākumiem min spēju pārliecināt partnerus Rietumeiropā un arābu valstīs par nepieciešamību veikt militāru intervenci Ziemeļāfrikas valstī Lībijā, lai atbrīvotu to no četrdesmit gadu valdījušā diktatora Muammara Kadāfi. Tiek slavētas arī viņas spējas izveidot plašu starptautisko koalīciju, lai panāktu, ka ANO pieņem stingras ekonomiskās sankcijas pret Irānu, kuras kodolambīcijas Vašingtona uzskata par bīstamām.
Tajā pašā laikā H. Klintonei tā arī neizdevās iekustināt pirms vairākiem gadiem iesaldēto Tuvo Austrumu miera procesu, ko B. Obama bija noteicis par vienu no savas pirmās prezidentūras primārajiem uzdevumiem.
Valsts sekretāre tikusi vainota nespējā novērst, ka pēc Arābu pavasara virknē reģiona valstu pie varas nāca islāmisti un iestājās haoss. Viņa saņēma milzīgu kritiku pēc pagājušā gada 11. septembrī Lībijas pilsētā Bengāzī notikušā uzbrukuma ASV konsulātam, kad tika nogalināti četri amerikāņi, arī vēstnieks.
Paiešot malā
Pagājušajā svētdienā ASV populārajā televīzijas pārraidē 60 Minutes demonstrēja interviju, kurā vienkopus tika izjautāts B. Obama un H. Klintone. Daudzi analītiķi to uztvēra kā Baltā nama atbalstu H. Klintones kandidatūrai uz demokrātu partijas nomināciju 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās.
Intervijā H. Klintone izvairījās sniegt tiešu atbildi uz jautājumu par iespēju vēlreiz iesaistīties priekšvēlēšanu cīņās, sakot, ka «neviens nevar paredzēt, kas notiks rīt vai pēc gada». Viņa teica, ka vēlas paiet malā no publiskās dzīves, tomēr nepaziņoja, ka aiziet pavisam.
Aptaujas liecina, ka 57% demokrātu partijas atbalstītāju vēlas, lai viņa kandidētu. Salīdzinājumam - pašreizējā ASV viceprezidenta Džo Baidena dalību vēlas tikai 16% demokrātu, vēsta Reuters.
Vismazāk H. Klintones iesaistīšanos cīņā par iespēju startēt nākamajās prezidenta vēlēšanās vēlas redzēt Republikāņu partija, kuras biedri neslēpj bailes no viņas. «Republikāņu partija ir nespējīga sacensties tajā līmenī,» nesen paziņoja bijušais ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkers Ņūts Gingričs, kurš zaudēja cīņā par republikāņu nomināciju 2012. gada ASV prezidenta vēlēšanās.