Piecpadsmit gadu laikā ikdienu sastopos ar galvassāpju pacientiem. Viņu ir ļoti daudz. Viņi gadiem un gadu desmitiem cieš no sāpēm, tā arī nezinot, kāda slimība tā ir un kā sev palīdzēt. Ambulatorajā praksē viens no biežākiem galvassāpju iemesliem ir migrēna. Pēc dažādiem literatūras avotiem, ar migrēnu sastopas no 9 līdz 17% cilvēku. Nākas secināt, ka apmēram piektajai daļai cilvēku migrēna varētu būt arī Latvijā.
Iespējams, tieši tāpēc gandrīz katrs galvassāpju pacients mēdz sarunā lietot frāzi: «Kam tad kādreiz nesāp galva!» Tomēr veselam cilvēkam galvai nekad un nekur nav jāsāp. Ja tā sāp, tad ķermenis šādi ziņo, ka kaut kas nav kārtībā.
Migrēnas cēlonis ir ģenētisks (80%). Tāpēc arī galvassāpju pacientiem nereti rodas iespaids, ka galva sāp visiem, jo dzīves laikā ģimenes lokā ir pieredzēts tieši tas - vecmāmiņa «mocījās visu mūžu», mammai bieži sāp, māsai somā vienmēr tabletes...
Gribu vērst uzmanību uz kļūdainajiem priekšstatiem par migrēnu, jo to visbiežāk jauc ar spondilozi un osteohondrozi. Bet migrēna sākas jau jaunībā, kad nekādu izmaiņu mugurkaulā vēl nav. Vecākiem cilvēkiem tā varētu būt kā blakus saslimšana, bet migrēnas cietēji visbiežāk ir jauni un darbaspējīgā vecuma cilvēki. Atšķirībā no spondilozes diagnozes migrēnai ir lēkmjveida norise no četrām līdz 72 stundām, un starp tām cilvēks jūtas pilnīgi vesels.
Pacienti baidās un domā - ja sāp galva, tad varētu būt audzējs. Pareizā informācija: galvas audzēji ir reta slimība (pusaudža gados audzēju sastop 1 no 100 000 iedzīvotāju, pēc 40 gadu vecuma risks sāk pieaugt, sasniedzot maksimumu 16 cilvēkiem no 100 000 septītajā dekādē). Turklāt galvassāpes parasti ir vēlīns audzēja simptoms, ko noteikti pavada citi neiroloģiski traucējumi.
Visbiežākās ir saspringuma galvassāpes, bet tās ir vieglas vai mērenas, abpusējas, spiedošas, un var iztikt bez zālēm.
Ir uzskats, ka migrēna ir briesmīgas galvassāpes. Jā un nē. Daļai tās patiešām ir ļoti stipras un neciešamas, pacienti var nebūt pat darbaspējīgi. Tomēr ir arī pacienti, kuriem tās tikai reizēm ir stipras, bet bieži ir mērenas. Katram pacientam sāpju slieksnis ir citāds, un arī migrēna vienreiz stipra, citu reizi tikai viegla vai mērena. Ļoti daudzi pacienti lieto pretsāpju medikamentus un nemaz nezina, cik stipri sāpētu bez tiem. Nešaubīgi - labāka dzīves kvalitāte būtu bez galvassāpēm, bet diemžēl mēs slimību izvēlēties nevaram.
Izplatīts ir priekšstats, ka vecumdienās migrēna nevar būt. Divām trešdaļām pacientu tā uz vecumu tiešām rimstas, bet vienai trešdaļai tomēr paliek. Un bieži vien citos veidos, piemēram, kā stipra reiboņa lēkmes ar vemšanu. Vecākiem cilvēkiem var pievienoties arī citas slimības, piemēram, arteriālā hipertensija.
Daži pacienti uzskata, ka galvassāpes izraisa kuņģis. Šāds maldīgs priekšstats var rasties, jo migrēnas laikā ļoti bieži ir nepatika pret ēdienu, slikta dūša, var būt vemšana. Arī medikamentu uzsūkšanās norit lēnāk nekā citreiz, bet cēlonis tam ir nevis slims kuņģis, bet centrālajā nervu sistēmā migrēnas radīti funkcionāli traucējumi.
«Man nevienas zāles nepalīdz!» Tā pacienti saka pirmajā vizītē. Parastās pretsāpju zāles, kuras aptiekā var nopirkt bez receptes, nepalīdzēs gadījumos, ja tablete ir vēlu iedzerta, kad migrēna jau sasniegusi savu kulmināciju. Zāles var arī nepalīdzēt, ja ir cits sāpju iemesls vai tās tiek lietotas pārāk bieži, izsaucot pretsāpju zāļu (analgētiķu) atkarīgas galvassāpes. Tāpēc tikai speciālists spēs ieteikt piemērotās zāles un to pareizu lietošanu. Ievērojiet ārsta ieteikumus!
«Tas viss no stresa.» Migrēnas gadījumā stress var provocēt migrēnas lēkmi vai galvassāpju lēkme var noritēt daudz smagāk, taču, ja rūpīgāk pasekosit, tad secināsit, ka migrēna var sākties arī brīvdienu rītā, nakts vidū un atvaļinājumā, kad stresa nav. Tiem, kuriem stress ir izteikts lēkmes ierosinātājs, ieteicami dažādi stresa menedžmenta pasākumi.
Ļoti daudzi pacienti (ne tikai galvassāpju) ierodas pie ārsta jau ar iepriekš veiktiem papildizmeklējumiem (rentgena izmeklējums, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse, asinsvadu doplerogrāfija, elektroencefalogramma u. c.) un uzskata, ka ārsts pateiks diagnozi. Tā ir nepareiza izpratne par izmeklējumu jēgu. Lai ārsts varētu nonākt pie pareiza priekšstata par pacienta veselību vai slimību, viņam pirmām kārtām ir jāuzklausa pacienta stāstījums par traucējošajiem simptomiem patlaban un agrāk.
Galvassāpju gadījumā ārsts neirologs, algologs vadās pēc Starptautiskās Galvassāpju biedrības diagnostiskiem kritērijiem. Ne mazāk svarīga ir pacienta apskate. Tikai pēc tam seko papildizmeklējumu rezultātu izskatīšana. Pacienti paši diemžēl tiem piešķir galveno, reizēm pat ārstniecisku nozīmi. Neskatoties uz tehnisko progresu un jaunajām tehnoloģijām, saruna ar ārstu ir un paliek galvenais diagnozes noteikšanas veids. Modernās tehnoloģijas būtiski atvieglo ārsta darbu, izslēdzot citas slimības kā galvassāpju iemeslu, bet ārsta konsultāciju tās aizvietot nevar.
Daudzi pacienti paši nosaka sev diagnozes, kurām tic, un arī ārstē sevi. Bieži ārstam ir grūti viņus pārliecināt par citu - pareizo - diagnozi. Īpaši aktuāla pašdiagnostika ir cilvēkiem bez medicīniskās izglītības un interneta portālu lasītājiem. Arī ārsta prestižs daudzu iemeslu dēļ kopumā nav tas augstākais, un bieži kaimiņienes vai pat pilnīgi svešu līdzcilvēku dotais padoms ir iedarbīgāks par ārsta teikto. Par šīs absurdās situācijas iemesliem var tikai fantazēt.
* Neiroloģe, algoloģe