68% Krievijas strādājošo uzskata - priekšniecībai jāziņo tikai par nopietnām kļūdām, kam var būt nopietnas sekas, rāda aptauja, ko šoruden veicis karjeras portāls Superjob.ru. Mazi un nebūtiski fēleri vadītājam būs tikai lieka informācija, spriež lielākā daļa no aptaujātajiem 1600 respondentiem. Daudzi norādījuši, ka galvenais ir laikus kļūmi novērst, bet par to jāziņo tad, ja saviem spēkiem tas neizdodas vai prasa nopietnāku piepūli un vairāk laika.
Par pilnīgu atklātumu un godīgumu attiecībās ar vadību iestājas 21% respondentu. Viņi uzskata, ka vadībai jāzina par jebkuru kļūmi, kas gadījusies darbiniekiem, jo šāda taktika ļaus izvairīties no nopietniem misēkļiem nākotnē. Interesanti, kā priekšniecības informēšanu par visām kļūdām bez izņēmuma vairāk atbalsta vīrieši - tā uzskata 23% stiprā dzimuma pārstāvju līdzās 20% sieviešu. Savukārt dāmas biežāk atbalsta šefa informēšanu tikai par nopietnākajām kļūdām - 71% pret 65% vīriešu.
Tikai 5% strādājošo atzīst, ka šāda veida godīgums karjerai par labu nenāk un vadībai par darbinieku kļūmēm nav jāzina. Vieni aptaujā norādījuši - jo mazāk kāds zina par izdarīto kļūdu, jo lielākas ir manevru iespējas, to cenšoties labot. Citi savukārt spriež, ka Krievija jau nav Rietumi, un tajā lielākā daļa cilvēku neuzskata, ka kļūdīties nozīmē iegūt nenovērtējamu pieredzi.
Arī daudzos Latvijas uzņēmumos vadītāju un darbinieku komunikācija par izdarītajām kļūdām norit padomju laika tradīciju garā - kļūdīties ir slikti, un par to jāsaņem sods, komentē Gitāna Dāvidsone, personāla un organizāciju attīstības konsultāciju uzņēmuma O.D.A. vadītāja. «Vainīgā meklēšanas paradums ir gana spēcīgs visā sabiedrībā. Darbavietās tas rada atsitiena efektu - bailēs no soda, nopēluma un kritikas darbinieki iemācās kļūdas slēpt,» viņa skaidro. Tomēr paralēli arvien vairāk darba devēju saprot, ka kļūdas ir neatņemama dzīves sastāvdaļa un ka kļūdās visi, tāpēc uz tām reaģē kā uz lakmusa papīrīti, kas uzrāda kādu nesakārtotību procesos vai darbinieku kompetences vai motivācijas problēmu, kas uzņēmumā jārisina. «Šī pieeja ir par kļūdām runāt, bet nevis lai sodītu to, kam tā gadījusies, bet lai analizētu, uz ko tā norāda un kas jāmaina,» saka konsultante.
Tiesa, organizācijas kultūras maiņa ir garš ceļš. Latvijā ir visai daudz uzņēmumu, kas publiski teic, ka kļūdas ir labas, jo no tām var mācīties, taču ikdienas praksē daļa vadītāju joprojām turpina savus padotos par misēkļiem sodīt. G. Dāvidsone norāda, ka tieši vadītāji ir visa atslēga.
«Daļa darbinieku kļūdu norāda uz vadītāja prasmju līmeni. Vadītāju loma ir sakārtot darba vidi tā, lai kļūdu būtu mazāk,» viņa saka un ieteic organizācijā izrunāt kļūdu klasifikāciju - darbinieki jāmāca nošķirt nopietnās kļūmes no tādām, kas iespaido tikai viņu pašu darbu un ko viņi paši arī var izlabot, neiesaistot vadītāju. Vadītājam jāpalīdz darbiniekiem saprast, kāds ir kļūmju seku mērogs, ķēdīte. «Pat mazi sīkumi dažkārt var radīt lielu efektu. Ja darbinieks to apzinās, tas stimulē viņu uzmanīgāk pildīt uzdevumu,» teic G. Dāvidsone.