Teksasas lielumā
Kalifornijas Universitātes paspārnē esošā institūta darbinieki pētnieces Mirjamas Goldsteinas vadībā 2009. gada augustā aptuveni 1600 kilometru attālumā no ASV rietumu piekrastes vairāku nedēļu garumā Klusā okeāna ūdeņos vāca paraugus, lai uzzinātu, kādu ietekmi uz okeāna dzīvību atstāj plastmasas piesārņojums.
Salīdzinot iegūtos rezultātus ar datiem, kas savākti kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, zinātnieki secināja, ka plastikāta daļiņu daudzums Klusā okeāna ziemeļos ir palielinājies simtkārtīgi. No 1972. līdz 1987. gadam lielākajā daļā ūdens paraugu plastmasas sīkdaļiņas nav atrastas, tagad faktiski ikvienā paraugā uzietas plastmasas pēdas, teikts ziņojumā, kas šonedēļ publicēts britu Karaliskās biedrības izdevumā Biology Letters. ANO apgalvo, ka katrā okeāna kvadrātkilometrā peld aptuveni 13 tūkstoši plastikāta daļiņu.
Savukārt Vašingtona universitātes okeanogrāfs Džora Proskurovskis atklājis, ka okeāna ūdens virskārtā (25 centimetri) atrastais piesārņojuma daudzums ir par 2,5% mazāks nekā lielākā dziļumā.
Ik gadu Klusajā okeānā nokļūst tonnām plastmasas izstrādājumu, pārsvarā pudeles un iesaiņojums. Tie plastmasas atkritumi, kas nenogrimst okeāna dzelmē, saules gaismas un viļņu ietekmē izšķīst smalkos, dažus milimetrus lielos gabaliņos. Liela daļa no tiem iekļūst tā saucamajā Lielajā Klusā okeāna atkritumu plankumā, ko ir radījušas okeāna un vēja straumes. Piesārņojuma plankumu nevar redzēt satelītuzņēmumos, jo sīkie plastmasas gabaliņi ir izkaisīti tūkstošiem kilometru lielā platībā. Tiek lēsts, ka pašlaik plankums ir aptuveni tik liels kā ASV Teksasas štats (vairāk nekā 700 tūkstoši kvadrātkilometru), raksta AFP.
Insektam patīk
Milzīgais plastmasas piesārņojums okeānā ir satraucošs, jo nav skaidrs, kādu ietekmi tas atstāj uz vidi. M. Goldsteinas komanda atklājusi, ka aptuveni 10% zivju ar pārtiku ir uzņēmušas plastmasu. Vašingtona universitātes pētnieki uzskata, ka plastmasā esošās toksiskās vielas var sagraut zivju aknu darbību.
Plastikāta daļiņas var kļūt par jaukām «mājām» baktērijām un aļģēm, kas var tikt nogādāta citos okeāna reģionos un radīt nelabvēlīgas izmaiņas turienes mikrovidei, raksta amerikāņu zinātniskais izdevums Geophysical Research Letters.
Skripa Okeanogāfijas institūta pētnieki jau ir atklājuši plastmasas piesārņojuma radītas izmaiņas kāda okeānā mītoša insekta dzīvesveidā. Normālos apstākļos šie insekti olas dēj uz koka atlūzām vai gliemežvākiem, bet tagad tie olas novieto uz plastmasas daļiņām, kas šim mērķim ir perfekti piemērotas.
Zinātnieki brīdina, ka, palielinoties plastikāta sīkdaļiņu daudzumam okeānā, palielināsies arī šo insektu skaits. Tas var būt bīstami, jo tie var apdraudēt planktonu un zivju ikrus. Bet tas var atsaukties uz okeāna radībām, kuras iztiek pārsvarā no zivīm un planktona.
Nākotnē piesārņojums var izmainīt arī lielāku zemūdens iemītnieku dzīvesveidu. «Plastmasa ir radījusi miljoniem tonnu smagu nastu Klusajam okeānam. Tās noteikti ir ļoti lielas izmaiņas,» secina M. Goldsteina.