«Iepazināmies studējot, viņa zināja manus apstākļus,» Līga stāsta, lai gan neslēpj, ka sākumā piedalīšanos akcijā uzskatījusi par bezjēdzīgu - pārāk tuvu jau bija stāstu iesūtīšanas beigu termiņš.
Sakrāt datoram Līgai pašai diez vai būtu izdevies. Jau 10 gadu viņa dzīvo patstāvīgu pieauguša cilvēka dzīvi un naudu vienmēr krājusi, lai varētu mācīties un iztikt. «Tas ir garš stāsts, esmu daudz ceļojusi,» Līga nosaka un īsi pārstāsta savu biogrāfiju. Dzimusi Rīgā, ar vecākiem un trim brāļiem dzīvojusi Saulkrastos. 1.klasē pārcēlusies pie vecmāmiņas un sākusi mācīties Turlavas pamatskolā Kuldīgas rajonā. Pēc tam iestājusies Kazdangas profesionālajā vidusskolā. «Bijām trūcīga ģimene, gāju pa pagastu prasīt līdzekļus mācībām. Bija strīdi, vecāki izšķīrās, joprojām nevaru piedot ne tētim, ne mammai. Tad arī izdomāju - iešu prom. Kā aizgāju uz Kazdangu, tā sāku dzīvot viena.»
Kazdangā mācoties, meitene dziedāja korī, trenējās vieglatlētikā, spēlēja basketbolu un volejbolu, jo par katru šo aktivitāti skola maksāja nelielu stipendiju. Vasarās Līga strādāja ēdnīcā, lai nopelnītu nākamajam mācību gadam. Stāvēšana pie plīts viņu gan nevilināja. «Krāju, jo gribēju stāties augstskolā, tikai nezināju - kurā. Studiju kredītu viena pati uz savu galvu negribēju ņemt.» Kazdangā bija iespēja piedalīties militārajās mācībās, kas Līgu aizrāva, tāpēc viņa mērķēja uz aizsardzības akadēmiju, taču netika tajā uzņemta. Kad radiniece ieteica stāties Latvijas Lauksaimniecības universitātē pārtikas tehnologos, Līga nolēma pamēģināt un - tika budžeta grupā. «No laimes asaras bira kā mazas pērlītes,» stāstā par draudzeni raksta Ilze. Nu bakalaura diploms jau rokā un Līga iestājusies pārtikas zinātnes maģistrantūrā - arī budžetā. «Veikalā tagad apdomāju, kādus produktus pirkt, jo zinu, kas kurā iekšā,» meitene teic, tomēr atzīst, ka izvēlētā profesija gluži nav viņas sapnis. Arī gatavot iepaticies tikai nesen, kad no studentu kopmītnēm Līga pārvācās pie drauga uz Rīgu, un kopējās virtuves vietā tika pie savas personīgās. Ar draugu viņa, starp citu, iepazinusies, jaunajā datorā klejojot pa internetu.
Līgai patīk biroja darbi, un viņa apsver domu pēc maģistra grāda iegūšanas mācīties grāmatvedību. Lai pieņemtu lēmumu, laika gana, jo nesen Līga štatu samazināšanas dēļ zaudēja darbu Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālā diagnostikas centra Zemgales reģionālajā laboratorijā, kur veica dažādu pārtikas produktu analīzes, un tagad tikai studē. Ar savu studiju darba tēmu par kailgraudu auzu izmantošanu uzturā viņa gatavojas piedalīties izstādē Riga Food un meklē darbu. Darba meklējumos daudz ko atvieglo jaunais dators. Līga stāsta, ka vairāk seko līdzi sludinājumiem Latvijas Vēstneša mājaslapā, jo, par spīti pārmaiņu laikiem, vēlas strādāt kādā valsts iestādē. «Tur ir stabilāk. Nebūs kā mammai - viņa strādāja privātfirmā, kas beigās algu nemaz nesamaksāja,» Līga pamato.