Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un ASV viceprezidenta Ričarda Čeinija 2001. gadā iniciētā sadarbība KNAB izveides lietā, kā to savulaik nosauca toreizējais Latvijas vēstniecības Vašingtonā padomnieks un Delna biedrs Pēteris Vinķelis, vainagojās ar panākumiem, un 2002. gada 10. oktobrī KNAB sāka darbu.
Pēc 11 darba gadiem varam teikt, ka KNAB ir pienācis gals. Kārtējais konflikts starp KNAB vadītāju un iestādes pelēko kardināli Jutu Stīķi ir nonācis apogejā. Kādas ir izejas no situācijas? Iespējams, ir jāatceļ no amata abi - gan Jaroslavs Streļčenoks, gan Juta Strīķe, jo neviens normāls cilvēks, redzot, kā Strīķe noēd no amata divus priekšniekus pēc kārtas, neuzņemsies vadīt iestādi, lai būtu trešais.
Tomēr, ņemot vērā piektdienas kolektīvo vēstuli, skatījums par Strīķes personiskajiem konfliktiem ar KNAB priekšniekiem ir pārāk vienkāršots. Tā ir KNAB neviena nekontrolētā neformālā kodola cīņa ar jebkuru, kas mēģina kaut nedaudz viņus kontrolēt. Kāpēc? Iespējams, tāpēc, ka iestādes galvenais rūpals nebūt nav godprātīga cīņa pret korupciju, bet tās netīrās lietas, par ko raksta publicists Lato Lapsa.
Godprātīgi cilvēki taču strādā, nevis konfliktē. Parasti konfliktē par ietekmes sfērām un varu. Priekš kam tas cilvēkiem, kuri ir tik godprātīgi, godīgi un tīri kā Betmena sirds.
Iespējams, KNAB kā atsevišķa iestāde ir jālikvidē vispār, tās funkcijas nododot citām tiesībsargājošajām iestādēm. Tikai tā būs iespējams izjaukt to neformālo kodolu, kurš šo valsts iestādi ir pārvērtis savā dzimtmuižā un nepārtraukti konfliktējošā purvā.
Saprotams, ka tūlīt iebļausies mūsu lielais starptautiskais sabiedrotais, ar kura iniciatīvu šī iestāde ir tapusi. Jo būtiska iestādes funkcija ir smadzeņu skalošana. Tautas viedokļa veidošana. Vietējie uzņēmēji sabiedrības apziņā tika padarīti par blēžiem pretstatā «godīgajiem ārvalstu investoriem». Latvijas valsts vara parādīta kā neuzticama, lai ārvalstu padoms un ārvalstu eksperta viedoklis vienmēr kotētos augstāk nekā Latvijas ierēdņa viedoklis un mūsu pašu domas.
Kamēr KNAB lepojās ar īpašu neatkarību no Latvijas politiskās varas, KNAB vadītāji joza uz tā iniciatora valsts vēstniecību atskaitīties. KNAB nekad nav darbojies Latvijas interesēs. Tā loma bija nolikt pie malas pie varas esošos Latvijas politiķus un uzņēmējus, vietu dodot 100% ārvalstīm pakalpīgai «elitei». Tāda ir KNAB politiskā nozīme.
Caur «oligarhu lietu» inspirētajam Zatlera valsts apvērsumam nebija nekāda sakara ar korupcijas apkarošanu, tam bija sakars ar varas maiņu valstī. Korupcijas apkarošana ir tikai vajadzīgs lozungs, lai caur šo iestādi būtu iemesls jaukties iekšā Latvijas politisko un biznesa lēmumu pieņemšanā, noliekot pie malas vienus, lai brīvi varētu rīkoties citi.