Ja Jutai Strīķei ir drošs pamats, lai ķertos pie rīkles Lembergam, Šķēlem un Šleseram, tad viņai ir jābūt arī drosmīgai, lai izietu sabiedrībā un kaut nelielā preses konferencē sniegtu informāciju par to, kas īsti notiek un ko dara KNAB. Tas nenozīmē atklāt operācijas detaļas, bet pietiekami skaidri iezīmēt tās robežas un mazināt spekulācijas. Tā ir normāla prakse ikvienas lielas operācijas gadījumā, un to praktizē gan militāras, gan drošības struktūras visā pasaulē, un Strīķe to zina. 42 kratīšanas orderi, pie kā ticis KNAB un kuru laišana apgrozībā trešdien teju sacēla Vislatvijas paniku, - tas galīgi nav maz. Tas nav, kā papurināt kādu ārstu kukuļņēmēju kādā piepilsētas slimnīcas kabinetā.
Pašreizējā skatījumā viss notikušais atgādina pēkšņu gaismas izslēgšanu cilvēku piepildītā zālē, kur tagad vienā kaktā spiedz, citā raud, citā smejas, bet citā - viss ir nopietni. Patlaban vienīgais, ko sabiedrība var mazliet pažļembāt mediju mērcē ir interpretācijas, versijas, pieņēmumi, neoficiālas aizdomas un it kā ļoti uzticamu avotu izklāsti utt. Rezultātā no, iespējams, nopietniem un valstij vajadzīgiem KNAB nolūkiem viss pārvēršas farsā. Daži jau runā par Strīķes pēdējo iespēju pirms KNAB paredzamās izravēšanas, ņemot vērā, ka viņa pašreiz pilda KNAB priekšnieces lomu, kamēr Normunds Vilnītis ir atvaļinājumā. Daži berzē rokas, ka nu tik resnie sēdēs un netiks pie teikšanas Valsts prezidenta vēlēšanās, bet mūžam omulīgais Lembergs pa virsu uzmet kādu joku. Un nav pat oficiāli zināms, par ko īsti sākts kriminālprocess, kas tā kā ir pamats KNAB operatīvajām darbībām.
Spekulāciju mudžeklis diemžēl uzrādīja arī atsevišķu Latvijas žurnālistu nespēju noorientēties tajā un līdz ar to arī profesionālo vājumu (cerams, mirkļa), kas robežas ar bezatbildību. Proti, dienas pirmajā pusē, atsaucoties uz «neoficiāliem avotiem», atsevišķos interneta portālos un tviterlentā parādījās ziņas, ka saistībā ar KNAB sāktajām oligarhu medībām veikta kratīšana arī akciju sabiedrībā Diena.
Tas neatbilst patiesībai!
Un ir žēl, piemēram, par bijušo Dienas kolēģi augstas raudzes komentētāju Paulu Raudsepu, kurš savā tviterkontā to apgalvoja ar pilnu pārliecību, ir žēl par bijušo Dienas darbinieku, tagad Delfi reportieri Ivo Leitānu, kurš tikai pēc jautājuma, vai viņš spēj atbildēt par «savu neoficiālo» informāciju, rakstīto anulēja. Ir žēl tāpēc, ka pirms ko rakstīt viņi spēj piezvanīt saviem bijušiem kolēģiem un pārbaudīt šo informāciju, un viņi labi zina, ka Dienā ir atvērtā biroja princips un neviena rīcība te nevar palikt nepamanīta. Nekā citādi, kā par negodprātīgu konkurenci to nosaukt pašlaik nevar.
Dienas redakcija turpina strādāt, kā strādājusi, un, par spīti tam, ka Dienas īpašnieks ir Aināra Šlesera draugs Viesturs Koziols, Dienas žurnālisti nebūs akli ne vērtējot oligarhu «jauno lietu», ne arī KNAB rīcību.