KNAB darbinieki jau pirms vairākiem mēnešiem vērsa Ģenerālprokuratūras uzmanību uz vairāk nekā 70 iespējamajiem N. Vilnīša pārkāpumiem, taču iemesls, kāpēc Ē. Kalnmeiers valdību rosinājis veidot komisiju KNAB šefa atbilstības amatam vērtēšanai, sakņojas ne vien KNAB darbinieku vēstulē, bet arī citos prokuratūras konstatētajos pārkāpumos. Katrs no šiem faktiem atsevišķi varētu arī nebūt iemesls, lai veidotu komisiju, bet kopā varētu sasniegt «kritisko masu», saka Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks. Konkrētāku informāciju par pārkāpumu skaitu un būtību prokuratūra neatklāj. KNAB darbinieku vēstulē minētie pārkāpumi svārstījās no salīdzinoši maznozīmīgiem līdz pat ļoti nopietniem, piemēram, par operatīvās informācijas noplūdināšanu, kuru apstiprināšanās gadījumā varētu draudēt arī kriminālatbildība. Vai prokuratūra nav rosinājusi arī kriminālprocesu pret N. Vilnīti, A. Vasks neatbildēja, tāpat nav zināms, vai prokuratūra beigusi pārbaudi par visiem KNAB darbinieku vēstulē minētajiem punktiem.
Ē. Kalnmeiers neizslēdz, ka pats arī varētu vadīt komisiju, kurā ietilpst arī Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdis Gundars Daudze (ZZS), kā arī valdības deleģēts ministrs, kurš, visticamāk, būšot tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība). «Mēs esam kārtējās procedūras uzsākšanas aculiecinieki,» uzskata Saeimas Pretkorupcijas apakškomisijas priekšsēdis Aleksejs Loskutovs (Vienotība), pēc kura domām, vēl nevajag steigties ar secinājumiem, vai komisijas veidošana liecina par gaismu tuneļa galā. Savukārt sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka norāda, ka pašlaik ir vismaz kāda virzība uz konflikta risinājuma pusi. Viņasprāt, daudz pasaka arī pats fakts, ka prokuratūra redz pamatu komisijas veidošanai.
Tiesa, pat ja komisija saskatītu pamatu N. Vilnīša atbrīvošanai, par to jebkurā gadījumā būtu jālemj Saeimai. Līdz šim N. Vilnīša pozīcijas bijušas samērā drošas, jo viņa atbilstību apšaubījuši tikai viena koalīcijas partnera, proti, Vienotības, pārstāvji. Pirmdien ZZS līderis Raimonds Vējonis Dienai norādīja, ka ZZS neesot nekādas informācijas par KNAB lietu, «tāpēc nevaram komentēt to, ko nezinām».
Pats N. Vilnītis pirmdien nekomentēja paziņojumus par viņa darbības vērtēšanu, bet tikmēr spēra citu soli - uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādināja A. Vilku. Pārmetumi saistīti ar Phare projektu, kas paredz izveidot integrētās informācijas sistēmu un lokālo datu bāzi, kas nodrošinātu gan datu uzkrāšanu, gan būtu sajūgta ar citu iestāžu informācijas sistēmām, taču projekts joprojām nav pilnībā pabeigts. N. Vilnītis norāda uz nopietniem vietnieka pārmetumiem, bet A. Vilks pārmetumus noraida, sakot, ka sistēma jau strādā vairākus gadus, bet tā nav pieslēgta Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sistēmai, taču projekta pabeigšanu esot kavējis tieši N. Vilnītis. KNAB šefa rīkojumus A. Vilks sola pārsūdzēt.