Viena no šīgada zīmēm - dzejniekam un atdzejotājam Knutam Skujeniekam 5. septembrī svinēsim 80 gadu jubileju. Tai veltīti notikumi jau sākuši virknēties. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) atklāta ceļojošā fotogrāfiju izstāde Knutifikācija, kas trešā stāva ātrijā būs apskatāma līdz 20. septembrim.
Izstādes nosaukuma autors ir režisors Ivars Tontegode, kurš uzņēmis filmu par Knutu Skujenieku. Filmai būs tāds pats nosaukums, un tās oficiālā pirmizrāde paredzēta 2017. gada sākumā. Filma nebūs dokumentāls izklāsts par Knuta Skujenieka dzīvi, tā vairāk iecerēta kā asociatīvs un zemtekstiem blīvs vēstījums. «Knutifikācija ir process, kuru izejot tu atbrīvojies no ilūzijām. Dzejnieks IR, kamēr viņš raksta. Knuts Skujenieks vairs neraksta, bet turpina BŪT Dzejnieks, aktīvs sabiedrisko procesu vērotājs, radoša personība, cilvēks, kura dzīve iedvesmo un liek domāt, akcentējot cilvēcību, drosmi, brīvību, bezkompromisu nostāju ikvienā jautājumā,» tā skaidrots izstādes kontekstā. Izstāde ir lakoniska - melnbaltās fotogrāfijas, kuru autori ir fotomākslinieki Viktorija Eksta un Paulis Jakušonoks.
Viktorija Eksta ir gandarīta, ka Ivars Tontegode pirms trim gadiem uzaicināja viņu piedalīties filmas par Knutu Skujenieku tapšanā. «Braucu līdzi uz filmēšanām un daudz fotografēju,» stāsta Vika. Kad viņai bija jābrauc uz ārzemēm, par vislabāko savu aizvietotāju viņa uzskatīja Pauli, jo arī viņš fotografē ar analogo fotoaparātu. Izstādē dzejnieka ikdienu un attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem attēlo fotogrāfijas, kas tapušas, dokumentējot Knutu Skujenieku filmas Knutifikācija tapšanas laikā, kur dzejnieks parādās gan ikdienišķās situācijās, gan filmēšanas vajadzībām organizētās ainās jūras krastā, Vidzemes mežos. Fiksējot dzejnieku ļoti dažādās vietās un situācijās, arī viņa portrets veidojies daudzpusīgs, tomēr V. Ekstai šķitis, ka vajadzīgi arī vēl personiskāki portreti ārpus filmēšanas laukuma, un tie tapuši īpašās fotosesijās Knuta Skujenieka mājās Salaspilī. Par vienu no emocionālākajām fotogrāfe uzskata dzejnieka ķermeņa portretējumu, jo tas sasaista tam piemītošo vizuālo tēlainību ar K. Skujenieka daiļradi. Ķermenis pārtop par ainavu, ārējam kļūstot par iekšējās pasaules atainojumu. Tekstūrā parādās reizē spēks, jūtīgums, trauslums un ievainojamība, kas ir Skujenieka lirikas neatņemama sastāvdaļa. Te jāpiemin, ka K. Skujenieks, apsūdzēts par pretpadomju propagandu, septiņus gadus pavadījis Mordovijas lēģeros, un tas atstājis iespaidu uz viņa veselību - viņam ir neārstējama ādas slimība psoriāze.
«Knuts Skujenieks ir ļoti atsaucīgs, lielisks cilvēks, asprātīgs,» V. Eksta stāsta. «Viņš ironizē arī par sevi, kas latviešiem nebūt nav raksturīgi. Spēks un trauslums - šie ir divi atslēgas vārdi, kas man asociējas ar Knutu Skujenieku. Viņš ir ļoti atklāts, un es uzskatu, ka mums bija veiksmīga sadarbība.»