Juris Bārzdiņš
Aplokšņu jautājums mūsu nozarē nenoliedzami ir problēma. 20 gadus pēc neatkarīgas valsts nodibināšanas mums joprojām par to jārunā. Nav arī viennozīmīgas attieksmes no ārstu organizācijām, ka [aplokšņu došana] būtu apkarojamas tradīcijas. Domāju, arī devēji apzinās, ka, maksājot ārstam par labvēlību vai uzmanību, kādam citam [pacientam] nāksies gaidīt ilgāk. (..) Taču mums ir vajadzīgi sadarbības partneri. Ja, piemēram, pacientu ombuds uzsāktu kādu kampaņu [pret aploksnēm], domāju, ka mēs varētu kādus līdzekļus atrast, lai, piemēram, plakātus sadrukātu.
Aleksejs Loskutovs (V)
Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājs
Apakškomisijā neesam šo jautājumu skatījuši. Šī problēma ir pietiekami nopietna. Aploksnes medicīnas un citu pakalpojumu jomās mazina pakalpojumu pieejamību, kropļo pakalpojumu tirgu, turklāt priekšrocības būs tiem, kas ir bezkaunīgāki. Situāciju varētu mainīt ne tikai augstāku standartu noteikšana, bet arī iedzīvināšana, lai šīs «pateicības» uzskatītu par nosodāmu rīcību, nevis par māku pelnīt. Jāmainās attieksmei sabiedrībā un ārstu kopienā. Informatīvas kampaņas būtu labas, bet diez vai tam ir līdzekļi.
Līga Stafecka
Sabiedrības par atklātību Delna politikas analītiķe
Dziļi iesakņojušos praksi dot aploksnes ārstiem nav iespējams ātri un vienkārši lauzt. Ārsti un pacienti nekad neatradīsies vienlīdzīgās pozīcijās, pacients vienmēr būs atkarīgs no ārsta lēmumiem. Tādēļ arī izskaidrojams, ka cilvēki faktiski neziņo par šiem gadījumiem, un KNAB nevar efektīvi pret to cīnīties. Lielāka atbildība jāuzņemas ārstiem, jo bez viņu neiecietības pret kolēģiem, kas šādu praksi piekopj, sistēmu kopumā būs grūti kardināli mainīt. Lai gan policejiskas metodes nav galvenais instruments, ar ko šo problēmu risināt, kāds korupcijas apkarotāju eksperiments tomēr palīdzētu atklāt šādus gadījumus.
Roberts Ķīlis
Sociālantropologs
Man ir sajūta, ka kopumā Latvijā cilvēki ir salīdzinoši toleranti pret šāda veida maksājumiem. Tie ir dziļi iesakņojušies kultūras ieradumi. Nav gan arī evidences, cik plaši tas ir izplatīts. Acīmredzot nav darīts pietiekami, lai veicinātu sistēmu, kas padarītu šos maksājumus bezjēdzīgus. Ar to, ka ir pieņemti grozījumi Krimināllikumā, nav gana, jābūt arī aktīvai darbībai - kontrolei. Līdzīgi kā kontrolieri soda sabiedriskajā transportā. Šie maksājumi jāskauž laukā proaktīvā veidā, nepieciešams mērķtiecīgs, sistemātisks darbs.