Publiskais tielēšanās process ap tiesnešu algām ir kā lakmusa papīrs mūsu sabiedrības nespējai sajusties kā savstarpēji cieši saistītu indivīdu kopumam, kas spilgti atklājas valsts budžeta apspriešanas procesā. Kā trekns punkts uz i bija pirms nedēļas LTV ziņās kādas tiesneses paustais salīdzinājums starp tiesneša un medmāsas algu un atbildību, kas taču esot nesalīdzināmas lietas. Nevar gan salīdzināt, bet tieši pretēja iemesla dēļ, nekā iedomājās tiesnese, jo no medmāsas darba ir tieši atkarīga cilvēku dzīvība, savukārt no tiesnešu darba diezin vai, jo nāves sodu Latvijā nepiespriež.
Varbūt mana attieksme pret tiesnesi ir skarba, taču budžeta apspriešanā iesaistītās personas, visticamāk, nenojauš, kā visa sakāpinātā interešu lobēšana caur plašsaziņas līdzekļiem izskatās no malas. Veselības nozares aizstāvji skandina, ka teju visi Latvijā ir slimi un paliek arvien slimāki. Uzņēmēju organizāciju pārstāvji nebeidz augstprātīgi visiem norādīt, ka tikai viņi ir valsts naudas pelnītāji. Arodbiedrības turpina sludināt tuvojošos pasaules galu, bet pašvaldību lobiju publiskie vaidi nereti nonāk pretrunā ar pašu vietējo varas pārstāvju teikto. «Neatkarīgo» iestāžu un profesiju pārstāvji paniski sargā savu zelta mākoni, no kura uz Latvijā notiekošo raugās, it kā tas uz viņiem neattiektos. Izskatās, šīs publiskās diskusijas dalībnieki ir ļoti attālinājušies no mūsu tautas asinsritē ierakstītā zemnieku principa, ka līdz pavasarim un nākamajai ražai jāiztiek ar to, kas sarūpēts šoruden. Turklāt kārtīgs zemnieks vispirms nodalīs neaizskaramos sēklai domātos krājumus, tad - uz tirgu vedamo daļu un tikai pēc tam atlikušo sadalīs noēšanai. Maizes rieciens nav katru gadu vienādi biezs, ražas un neražas gadiem nemitīgi mijoties.
Treknajos gados liela daļa mūsu sabiedrības arī bija piemirsusi šo senču gudrību un kā pašu par sevi saprotamu pieņēma principu, ka maizes riecienam ar katru gadu automātiski jāpaliek biezākam, neaizdomājoties par iespējamo kaitējumu veselībai no arvien lielākas porcijas un par to, kur tā maize vispār rodas. Līdz ar krīzi sabiedrība mācību ir guvusi un tagad pacietīgi grauž sausu garoziņu, par ko liecināja arī Saeimas vēlēšanu iznākums.
Zīmīgi, ka pēdējos divos raidījumos Kas notiek Latvijā? aptaujā piedalījušos skatītāju vairākums par valdības sagatavoto budžetu pauda pretēju viedokli tām vaimanām, kas pārsvarā skanēja studijā. Līdzīgi kā vēlēšanu iznākums tas liecināja par pragmatismu un konstruktīvismu, uz ko tomēr ir spējīga mūsu krīzes izskolotā sabiedrība. Vai interešu lobiji ir vispār pamanījuši sabiedrības noskaņojuma maiņu vai ir tikpat atrauti no «apakšām» kā viņu pašu lamātie politiķi un ierēdņi?