Marmors un zelts
Rīgas biržas ēkas atjaunošanas projekts kopumā izmaksājis vairāk nekā 16 miljonus latu. Rekonstrukciju darbu pasūtītājs valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) par galveno būvdarbu veicēju bija izraudzījusies uzņēmumu RBSSKALS & RBSSKALS, savukārt galvenā restauratora pienākumus veica SIA Re & Re, piesaistot meistarus no Itālijas, Polijas, Vācijas un Čehijas. Atjaunošanas darbi ilga trīs gadus, un to laikā kopumā restaurēti 1500 kvadrātmetri mākslīgā marmora, kas ir nebijis apjoms Baltijas valstīs, kā arī zeltījumi ar lapiņu zeltu 250 kvadrātmetru apjomā. Ēkas atjaunošana visam smagākajam krīzes periodam ir bijusi darbavieta daudziem izciliem būvniecības un restaurācijas speciālistiem, nodrošinot darbu 1659 cilvēkiem.
Projekta galvenā arhitekte Liesma Markova uzskata, ka ir izdarīta pareizā izvēle, Ārzemju mākslas muzeju no telpām Rīgas pilī pārceļot uz Rīgas biržu, jo tur interjera noformējums ir tuvs mākslas muzejos esošajiem. «Man ļoti gribētos zināt, vai Biržas nama autors - Haralds fon Bose - būtu apmierināts, ieraugot ēku šādi pārbūvētu,» pārdomās dalās L. Markova. Viņasprāt, modernie elementi - eksponātu apgaismojums, audio iekārtas, ventilācijas sistēma, norādes un citi - ir pietiekami ažūri, lai nenomāktu ēkas vēsturisko interjeru. Arhitekte ir pārliecināta, ka daudzi cilvēki pirmajās apmeklējuma reizēs lielāku uzmanību pievērsīs tieši neticami greznajam Biržas ēkas interjeram un tikai pēc tam koncentrēsies uz ekspozīcijām.
Būtiskākais - izcilība
Gan VNĪ valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars, gan arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja paspārnē esošā Ārzemju mākslas muzeja departamenta vadītāja Daiga Upeniece preses konferencē izteica atzinību būvdarbu un restaurācijas darbu veicējiem, jo desmit gadus pamatīgi pārdomāto un izstrādāto ieceri ir izdevies realizēt pilnībā. «Drīz savas durvis Latvijas iedzīvotājiem un tās viesiem vērs jauns mākslas muzejs, kurā daudz modernākā un krāšņākā versijā varēs atpazīt bijušā Ārzemju mākslas muzeja kolekcijas,» saka D. Upeniece. Jaunajās telpās būs iespējams apskatīt arī tos eksponātus, ko salīdzinoši šaurajās telpās Rīgas pilī publiski izstādīt nebija iespējams. Izziņa un atpūta jaunajās muzeja telpās ies roku rokā, nojaucot robežas starp dažādām kultūras formām. Rīgas biržas sešos stāvos būs izvietotas moderni aprīkotas izstāžu zāles, dažādas ekspozīcijas, bērniem domāta Mazā skola, semināru un konferenču telpas, kafejnīcas, muzeja suvenīru, mākslas katalogu veikals un lasītava. Jaunums muzejā būs speciāli veidotās atpūtas zonas un moderno tehnoloģiju lietojums, arī audio gidi vietējiem un ārvalstu viesiem. Muzejs savā darbībā realizēs mūžizglītības un izglītības programmas, kā arī interešu klubus, diskusijas, koncertus un pat teātra izrādes.
D. Upeniece uzsver, ka turpmāk muzejs būs kultūras apmaiņas vieta, kurā būtiskāka par nacionālo piederību ir izcilība. Muzejs būs saskarsmes punkts starp Austrumiem un Rietumiem, kā arī dialogs klasikai un laikmetīgajam, ar to domājot gan ekspozīcijas, gan uztveres formu.
«Visi apstākļi, kas ir šajā ēkā, - mikroklimats, temperatūras režīmu regulācija un citi - ļaus šeit uzņemt tik tiešām nozīmīgas izstādes no ārpuses,» saka LNMM direktore Māra Lāce. No 20. augusta līdz decembrim muzejā ārvalstu izstāžu sēriju atklās laikmetīgās mākslas izstāde Venēcijas stikls, tādējādi veidojot tiltu starp Venēcijas biennāli un Rīgu. Savukārt otrā izstādē Austrumu porcelāns un Nīderlande publika varēs apskatīt unikālus porcelāna priekšmetus, kas stāstīs par Austrumu un Rietumu mijiedarbību keramikas nozarē XVII gadsimtā.
Kultūras ministre ir pārliecināta, ka Rīgas birža sniegs nozīmīgu ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā un kultūrtūristu piesaistē.