Kad pajautāju klasesbiedriem, kas skolotājā patīk, vairums atbild, ka skolotājai ir interesanta pieeja mācīšanai un stundas nav garlaicīgas. Nuja, nav daudz tādu skolotāju, kuri atļauj mums paņemt «reklāmas pauzes» tieši tad, kad galva jau kūp. Nē, mēs nesēžam un nesākam pļāpāt, bet gan klausāmies kādu īsu, interesantu stāstu par slinku kaķi vai celtnieka nedienām, kuru skolotāja jau iepriekš sagatavojusi. Atpūta noder, un garastāvoklis arī uzlabojas. Pēc tam ejam uz priekšu, un mācību viela nekad nepaliek neizņemta.
Tomēr man un dažiem maniem klasesbiedriem skolotājā visvairāk patīk humora izjūta un nelielais sarkasms, kas bieži vien liks pasmieties pat par savām kļūdām. (Nepārprotiet - neviens netiek izsmiets.) Dažreiz tas pat mudina mācīties un vairs neizkliegt klasē to, kas pirmais prātā.
Mana ķīmijas skolotāja ir neatkārtojama. Viņa vienmēr paskaidros visu, kas nav saprotams. Atzīmes netiek liktas «pēc uzvārda», viss notiek godīgi. Viela iemācīta, un stundas ir aktīvas un jautras. Tomēr viņā nekad netrūkst stingrības. Ja kontroldarbs ir jāuzraksta divās nedēļās, tad tam tā jānotiek. Stundas kavēt nedrīkst, trokšņa klasē nav. Disciplīnai jābūt, tā teikt. Tomēr visam pa vidu arī pasmejamies. Tieši tāpēc mācīties ķīmiju pie skolotājas Agneses ir forši.
Krista Umbraško, Jelgavas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece