Visas izmaiņas stājas spēkā šodien, 11. jūnijā, un, kā norādīts ECB paziņojumā, primāri vērstas uz cenu stabilitātes nodrošināšanu, savukārt šī mērķa sasniegšanai nepieciešama finanšu stabilitāte.
Padarot līdzekļu uzkrāšanu neizdevīgu un nosakot zemas procentu likmes, ECB cer, ka komercbankas ieguldīs savus naudas uzkrājumus ekonomikā, it īpaši privātā sektora kreditēšanā, nodrošinot ekonomisko izaugsmi un novēršot deflācijas risku eirozonā jeb tā dēvētā Japānas scenārija atkārtošanos. (Tiek lēsts, ka Latvijas komercbankas ECB šobrīd glabā ap diviem miljardiem eiro.)
Lai pastiprinātu lēmuma par procentu likmēm efektivitāti, ECB padome vienojās arī par vairākiem monetārās politikas papildu instrumentiem (piemēram, tiks pārtraukta banku termiņdepozītu izsoļu rīkošana). Šajā ziņā būtisks ir ECB priekšsēdētāja Mario Dragi paziņojums, ka šī gada septembrī Centrālā banka uzsāks ilgtermiņa banku mērķa kreditēšanas programmu (long-term refinancing operation jeb LTRO) ar atvieglotiem noteikumiem apjomos līdz 400 miljardiem eiro, kura ilgs līdz pat četriem gadiem. Praktiski tas nozīmē, ka bankas varēs saņemt kredītus par vēsturiski zemākajām procentu likmēm (0,25%), ja spēs pierādīt, ka palielinājušas privātā sektora kreditēšanu, bet zemo cenu kredītu apjoms būs atkarīgs no katras komercbankas konkrētām nozarēm izsniegto mērķa kredītu apjoma. (Starp šīm nozarēm noteikti nebūs nekustamo īpašumu tirdzniecības.) Tāpat M. Dragi apstiprināja vēl aprīlī pausto apgalvojumu, ka ECB būs gatava īstenot arī tā dēvēto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu, uzpērkot ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus, ja šāda rīcība nākotnē izrādīsies nepieciešama. (Tas gan nenozīmē, ka šāda programma tiešām tiks īstenota.)
Prognozējami lēmumi
Līdz ar lēmumu par procentu likmju pazemināšanu ECB kļuvusi par pirmo no tā dēvētā centrālo banku lielā četrinieka, kas noteikusi negatīvas depozītu likmes komercbankām. (Bez ECB lielajā četriniekā vēl ietilpst arī ASV Federālā rezerves sistēma, Japānas Banka un Anglijas Banka.) Vienlaikus ECB padomes lēmumi nekļuva par pārsteigumu finanšu tirgiem. Vēl šā gada maijā, kad ECB padome pieņēma lēmumu sesto mēnesi pēc kārtas bāzes procentu likmi saglabāt 0,25% apmērā, M. Dragi brīdināja - banka jau jūnijā varētu mainīt savu politiku, lai cīnītos ar ilgstoši zemo inflāciju eirozonā un novērstu deflācijas riskus.
Tā kā ECB mērķa inflāciju noteikusi 2% apmērā gadā, bet gada inflācijas rādītāji nesasniedz pat pusi no mērķa jau astoņus mēnešus, datiem par gada inflāciju maijā nešaubīgi bija izšķirošā loma lēmuma pieņemšanā. Maija sākumā vēl tika pieļauta iespēja, ka steidzama ECB rīcība nebūs nepieciešama gadījumā, ja jaunākie ekonomikas dati būs pozitīvi, kā arī ja uzlabosies finansēšanas apstākļi. Tomēr, tā kā maijā gada inflācija eirozonā noslīdēja līdz 0,5% prognozētā 1,1% vietā (aprīlī gada inflācija eirozonā bija 0,7%, aprēķini ir provizoriski, un galīgie skaitļi var nedaudz, taču ne būtiski atšķirties), vairāk nebija šaubu par to, kāds būs ECB lēmums, nedaudz atšķīrās vienīgi analītiķu prognozes par likmju pazemināšanas apmēriem. Tā aģentūras Bloomerg pirms ECB padomes sēdes aptaujāto ekspertu pārliecinošs vairākums prognozēja bāzes procentu likmes pazemināšanu līdz 0,1%, bet diennakts aizdevumu likmes - līdz 0,6%. Precīzi tika prognozēta tikai depozītu likmes aiziešana mīnusos.
Cerības, bet ne garantijas
Eirozonas valstu amatpersonas un centrālo banku pārstāvji ECB lēmumus dēvē par labvēlīgiem tautsaimniecības attīstībai un tādiem, kas stimulēs bankas palielināt kreditēšanas apjomus, tāpat arī analītiķi atzīst to nepieciešamību. Tomēr daudzi eksperti šaubās, vai lēmumi atstās gaidīto ietekmi uz ekonomiku, paužot viedokli, ka parādījušās cerības, bet ne garantijas. Piemēram, britu raidsabiedrība BBC norāda, ka ECB lēmumu sekas ir neparedzamas. «Nav skaidrs, kā bankas reaģēs uz tik netriviālu risinājumu. Turklāt fakts, ka ECB izvēlējusies šādu stratēģiju, skaidri liecina, ka pastāv bažas saistībā ar deflācijas draudiem un eirozonas ekonomikas vājo atjaunošanos,» uzskata BBC ekonomikas apskatnieks Endrjū Vokers.
Skeptiķu bažas raisa fakts, ka taupības pasākumu nomocītajās eirozonas perifērijas valstīs, pie kādām pieder arī Latvija, bankas aizdevumu izsniegšanu joprojām uzskata par riskantu, kamdēļ tos izsniedz nelabprāt, turklāt ar salīdzinoši augstām procentu likmēm. Līdz ar to ticama ir iespēja, ka pēc līdzekļu izņemšanas no ECB ievērojama to daļa nonāks nevis eirozonas valstu ekonomikās, bet tieši vai pastarpināti tiks izmantota investīcijām un aizdevumiem attīstības valstīs. Piemēram, Krievijas izdevuma Kommersant aptaujātie eksperti ECB lēmumu par likmju pazemināšanu nodēvējuši par «labu ziņu Krievijai», paužot pārliecību, ka daļa lēti pieejamās naudas no Eiropas nonāks Krievijas ekonomikā.
Savukārt Dow Jones analīzē norādīts, ka laikā, kad daudzām eirozonas finanšu institūcijām nepieciešams pārskatīt savas bilances, bet reģiona mājsaimniecības nesteidzas ņemt kredītus, «nav skaidrs, vai jaunie pasākumi darbosies efektīvāk par šobrīd pastāvošajiem», kā piemēru minot Lielbritāniju. Pēdējā, atšķirībā no eirozonas, piedzīvo stabilu izaugsmi, tomēr tāpat nav sasniegusi Anglijas bankas noteiktos inflācijas kritērijus 2% apmērā.
Aģentūra Reuters tikmēr norāda uz faktu, ka Eiropas vadošajā ekonomikā Vācijā ECB lēmumi nav izraisījuši optimismu, un Berlīnē M. Dragi īstenoto politiku uzskata par «riska terapiju», kas var izraisīt finanšu «burbuļus», līdzīgus kā ASV, un arī atturēt virkni eirozonas valstu no tālāku reformu īstenošanas. Zīmīgs šajā ziņā ir Vācijas kancleres Angelas Merkeles atturīgums, kura neapsveica M. Dragi pēc lēmuma par likmju samazināšanu pieņemšanas.
Vēl jāpiebilst, ka atbilstoši ECB jaunākajām inflācijas prognozēm šogad eirozonas vidējā gada inflācija sasniegs 0,7%, 2015. gadā palielinoties līdz 1,1% un 2016. gadā - līdz 1,4%. Savukārt eirozonas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazemināta no 1,2% līdz 1%, 2015. gadam - uzlabota no 1,5% līdz 1,7%, bet 2016. gadam apstiprināta iepriekš prognozētajā 1,8% līmenī.