Bez līguma atlaižu nebūs
Valdībā patlaban akceptētais likumprojekts paredz, ka pašvaldības paziņo maznodrošināto elektroenerģijas piegādātāju klientu līgumu numurus elektroenerģijas tirgotājam, kurš tad piemēro savam tarifam atlaides. Tas nozīmē, ka bez klienta līguma numura elektrības patērētājs atlaidi saņemt nevar. Proti, to nesaņems ne maznodrošinātie denacionalizēto namu īrnieki, kuriem pašiem nav līguma ar Latvenergo, jo tāds ir nama īpašniekam, ne īrnieki, kuriem nav sava līguma ar elektroenerģijas piegādātāju, jo tāds ir izīrētājam.
Denacionalizēto namu īrnieku biedrības Ausma valdes loceklis Klementijs Rancāns Dienai atzina, ka tas ir ļoti netaisnīgi. «Pēc mūsu aprēķiniem, no 30 000 denacionalizēto namu īrnieku Rīgā aptuveni 10 000 ir maznodrošinātā statuss un lielai daļai nav sava līguma par elektrības piegādi, jo tāds ir namu apsaimniekotājam. Līdz ar to šiem cilvēkiem ne savas vainas dēļ nekādas atlaides nepienākas. Tas ir negodīgi.»
To, ka tā ir problēma, Dienai atzina arī pašvaldību sociālo dienestu vadītāji. Rīgas Sociālā dienesta vadītājs Ervīns Alksnis gan uzsver, ka galvaspilsētā situācija ir labāka, jo jau pašlaik maznodrošinātie var saņemt dzīvokļa pabalstu, kurā ietverta arī kompensācija par patērētām 60 kilovatstundām. Jāpiebilst, ka likumprojekts gan paredz kompensēt 100 kilovatstundu. Savukārt Rēzeknes Sociālā dienesta vadītājs Gunārs Arbidāns norāda, ka ierobežotā finansējuma dēļ maznodrošinātie var saņemt pabalstu siltumam, bet ne elektrībai. Tādējādi G. Arbidāns ir neziņā, kā palīdzēt maznodrošinātajiem īrniekiem, kuriem nav līguma ar elektroenerģijas piegādātāju.
Cer uz risinājumu Saeimā
Arī Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs, kura pārstāvētā ministrija ir atbildīga par likumprojekta virzību Saeimā, Dienai atzīst, ka tas ir nepilnīgs. «Par šiem riskiem mēs runājām visu likumprojekta izstrādes laiku. Arī mūsu skatījumā maznodrošinātie denacionalizēto namu īrnieki ir riska grupa, kas nepamatoti izkrīt no kompensācijas mehānisma. Diemžēl mūs neuzklausīja, pakļaujoties Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) spiedienam, kas uzstāja tieši uz šādu kompensēšanas kārtību.»
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis Dienai nenoliedz, ka tā ir problēma, taču uzskata, ka likumprojekta skatīšanas gaitā Saeimā to varēs atrisināt. Tiesa, viņam vēl līdz galam neesot skaidrs mehānisms, kā to izdarīt. «Iespējams, atlaidi varētu piešķirt namu apsaimniekotājam, kurš to tālāk piemērotu savam īrniekam. Tikai mums jābūt pārliecinātiem, ka viņš patiešām šo atlaidi piemēro.» Par to nav pārliecināts J. Spiridonovs: «Tas būs papildu slogs namu apsaimniekotājam, turklāt būs grūti izkontrolēt, vai tiešām šī atlaide īrniekam piemērota.» Viņaprāt, risinājuma atrašana ir LPS atbildība, taču pašreizējā likumprojekta ietvaros viņš neredz, kā to varētu rast.
Arī par likumprojekta izstrādi atbildīgās Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas departamenta direktore Elīna Celmiņa Dienai norāda, ka jau sagatavotie noteikumi par valsts veiktu elektrības cenu kompensēšanu dzīvokļa pabalsta ietvaros apturēti LPS spiediena dēļ. LPS iebildumus pamatojusi ar pārlieku lielo slogu pašvaldībām. Taujāta par iespējamiem risinājumiem, E. Celmiņa gan bilst, ka Saeimas komisijā likumprojekts vēl varot «pagriezties pa 180 grādiem».