Tā dēvētā minimālā programma uzsvērta arī prezidenta vēstulē Saeimai - nodalīt atsevišķā projektā un kā steidzamu pieņemt ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu saistīto regulējumu, par kuru nav iespējams rīkot referendumu un kura neieviešanas gadījumā Eiropas Komisija var uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju.
Valsts prezidents Andris Bērziņš, piektdien vēlreiz nosūtot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, uzsver, ka viņa iepriekš izteiktie iebildumi ir ņemti vērā. Taču A. Bērziņš ir saņēmis 38 Saeimas deputātu parakstītu lūgumu apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Valsts prezidents uzsver, ka juridisku iemeslu dēļ referenduma rīkošana nav iespējama, jo likums satur normas (par Eiropas pilsoņu iniciatīvu), kas īsteno Lisabonas līgumā noteikto. Vēstulē arī teikts, ka likumā ir regulēta aģitācijas un finanšu kontrole, palielināts pirmajā parakstu vākšanas posmā nepieciešamais parakstu skaits no 10 000 uz 50 000 - šīs normas esot nepieciešams ieviest nekavējoties. Prezidents aicina Saeimu atrast kompromisu, lai nebūtu jārīko tautas nobalsošana par šo likumu.
Zaļo un Zemnieku savienības priekšsēdis Uldis Augulis, kurš piektdienas rītā nodeva prezidenta padomniekam Edgaram Pastaram ZZS un Saskaņas centra 38 deputātu parakstītu aicinājumu likumu neizsludināt, Dienai izteica gandarījumu, ka prezidents ir «pieņēmis pats savu lēmumu», kas saskan ar ZZS vēlmēm. U. Augulim nav iebildumu, ka atsevišķā likumā tiek nodalīta ne tikai Eiropas pilsoņu iniciatīva, bet arī aģitācijas un finansēšanas kārtība.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) Dienai teica, ka komisija darbu pie šā likuma vēlreiz sāks tad, kad Saeima, kurai tas ir jāiekļauj nākamās sēdes darba kārtībā, to būs nodevusi komisijai. Pašlaik ir sesiju starplaiks un nav zināms, kad būs nākamā sēde. Vairāki deputāti arī atrodas ārpus valsts.
Līdz ko Saeima veiks kādas izmaiņas likumā, piemēram, kādas normas nodalot, tā spēku zaudēs savāktie deputātu paraksti, paskaidroja juridiskais padomnieks E. Pastars. Prezidents ir vēlējies, lai deputāti spētu vienoties tā, ka opozīcijai vēlreiz nav jāvāc paraksti. I. Čepāne vēl nevarēja pateikt, kāda varētu būt šo sarunu gaita, jo opozīcija ir maldinājusi sabiedrību, biedējot ar koalīcijas vēlmi privatizēt valsts uzņēmumus, kas esot meli, jo Privatizācijas pabeigšanas likumā ir noteikts, kuri uzņēmumi nav privatizējami. Arī par eiro ieviešanu Latvijas pilsoņi jau ir balsojuši, lemjot par iestāšanos Eiropas Savienībā.
Viņasprāt, likuma sadalīšana vairākās daļās, nodalot arī finansēšanas un aģitācijas jautājumus, var radīt sarežģītas diskusijas, jo tikpat svarīga ir vēl virkne jautājumu, piemēram, par Centrālās vēlēšanu komisijas kompetenci.