Čehu sabiedrības novēršanās no labējās politikas sākās janvārī, kad par valsts prezidentu ievēlēja bijušo komunistu Milošu Zemanu, kurš nomainīja desmit gadus valdījušo centriski labējo eiroskeptiķi Vāclavu Klausu.
Tālāku atbalsta pieaugumu kreisajiem spēkiem veicināja šovasar Čehijas politisko vidi satricinājušais korupcijas un spiegošanas skandāls, kura dēļ bija jāatkāpjas agrāk populārajam konservatīvajam premjerministram Petram Nečasam un līdz ar to arī viņa labēji centriskajai valdībai.
Politiska ziepju opera
Parlamenta ārkārtas vēlēšanas izsludināja pēc tam, kad Čehijas parlaments 20. augustā pirmo reizi valsts vēsturē nobalsoja par savu atlaišanu. Parlamentārieši pieņēma šādu galēju lēmumu, lai izbeigtu politisko krīzi.
Tā sākās jūnija vidū, kad pēc gandrīz trīs gadu ilga darba demisionēja premjers P. Nečass no valdošās Pilsoniski demokrātiskās partijas (ODS). Viņš nevarēja turpināt darbu, jo nonāca kritikas krustugunīs pēc tam, kad tiesībsargājošās iestādes pret vairākiem ODS politiķiem un P. Nečasa biroja vadītāju un, kā izrādījās, arī mīļāko Janu Nagjovu izvirzīja nopietnas kriminālapsūdzības.
Izmeklēšanā bija atklājies, ka J. Nagjova ir uzpirkusi vairākus pret P. Nečasu noskaņotus parlamenta deputātus no viņa pārstāvētās partijas rindām, piedāvājot ienesīgus amatus valsts uzņēmumos apmaiņā pret deputāta mandāta nolikšanu.
Sieviete arī pieprasīja militārajam izlūkdienestam izsekot P. Nečasa nu jau šķirto sievu, viņai bijusi liela teikšana pār ekspremjera privāto dzīvi, viņa arī ieteikusi P. Nečasam pamest ģimeni.
Neskatoties uz centriski labējās koalīcijas vēlmi turpināt darbu līdz nākampavasar paredzētajām parlamenta vēlēšanām, prezidents M. Zemans jūlija sākumā iecēla pagaidu valdību, kuras grožus uzticēja savam sabiedrotajam Jirži Rusnokam.
Prezidents izpelnījās nopēlumu par mēģinājumu sakoncentrēt varu, bet parlaments vispirms augusta sākumā izteica neuzticību J. Rusnokam un pēcāk vienojās par savu atlaišanu.
Sola dāsnus pabalstus
Jau vasaras beigās socioloģiskās aptaujas paredzēja, ka šo piektdien un sestdien plānotajās ārkārtas vēlēšanās uzvarēs lielākais opozīcijas spēks - Sociāldemokrātiskā partija. To apliecina arī pēdējie politisko partiju reitingi - par sociāldemokrātiem gatavi balsot 26% čehu.
Partija un tās līderis Bohuslavs Sobotka, kuram ir lielas izredzes kļūt par nākamo Čehijas premjerministru, ir paziņojuši, ka pēc vēlēšanām cer izveidot mazākuma valdību, kam būs nepieciešams citu parlamenta partiju atbalsts.
B. Sobotka ir noraidījis sadarbību ar ODS un liberālo partiju TOP 09, bet ir gatavs runāt ar komunistiem (vēlēšanās prognozē ap 20% balsu) par sadarbību, tomēr noraida iespēju iekļaut Komunistisko partiju valdībā.
Abu partiju, kuras varētu saņemt nedaudz vairāk par simts no 200 deputātu vietām likumdevējā, popularitātes pieaugums ir saistīts ne tikai ar neseno korupcijas skandālu. Čehi ir noguruši no taupības politikas, ko cītīgi realizēja centriski labējās valdības, kas bija pie varas kopš 2006. gada.
Gan sociāldemokrāti, gan komunisti sola dāsnas sociālās labklājības programmas, kam līdzekļus iegūs, apliekot ar papildu nodokļu slogu uzņēmējdarbību un cilvēkus ar lielākiem ienākumiem, raksta The Prague Post.
Slavē Staļinu
Komunistiskā partija neslēpj nostalģiju pēc laika, kad Čehijā valdīja totalitārais režīms. Atsevišķi tās biedri publiski slavē Padomju Savienības diktatoru Josifu Staļinu. Partija arī vēlas Čehijas izstāšanos no NATO.
Daudziem čehiem komunisti saistās ar 40 gadu ilgo posmu, kad netika respektētas pilsoņu brīvības, un 1968. gadā notikušo Prāgas nemieru apspiešanu ar PSRS karaspēku. Tādēļ komunistu iespējamā nozīmīgā loma nākamajā valdībā nav pieņemama cilvēkiem, kuri astoņdesmito gadu beigās cīnījās, lai panāktu komunistiskā režīma krišanu toreizējā Čehoslovākijā.
«Komunistiskā partija nekad skaidri nav nosodījusi savu pagātnes noziedzīgo ideoloģiju,» uzsver bijušais disidents kardināls Miloslavs Vlks, kurš no 1991. līdz 2010. gadam vadīja katoļu baznīcu Čehijā.
Šonedēļ Prāgā Vltavas upē iepretim Čehijas prezidenta pilij tika novietota provokatīvā mākslinieka Dāvida Černija veidota purpurkrāsas roka ar izslietu vidējo pirkstu. Starptautiski pazīstamais žests nepārprotami ir veltīts prezidentam M. Zemanam, kuru D. Černijs uzskata par «vēl vienu iemeslu, lai nedzīvotu Čehijā».