NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš šīs valdības mūžu saista ar diviem faktoriem - to, kā izdosies novadīt Latvijas prezidentūru ES Padomē, un valsts budžeta pieņemšanu, kas būšot būtiski atskaites punkti.
ZZS lēmumu pieņēma jau svētdien, pirmdien valdē to tikai apstiprinot. Tā pulcējās kopā brīvdienās, jo viens no partneriem partijas Latvijai un Ventspilij priekšsēdētājs Aivars Lembergs pirmdien devās atvaļinājumā, bet viņa loma valdības veidošanā ir būtiska. ZZS uzskata, ka pirms prezidentūras ES nevar vilcināt valdības veidošanu. «Mums izteica ultimātu - vai nu piekritīsiet vadīt vienu sarežģīto ministriju, vai arī būs cita valdība,» skaidroja A. Brigmanis. Viņaprāt, līdz ar to konflikts jau ielikts valdības veidošanas pamatā. ZZS piekrita vadīt Veselības ministriju, kuras problēmas Vienotība neesot spējusi atrisināt. Ministra amatam ir deleģēts Guntis Belēvičs, jo viņš ir gatavs to darīt. Iepriekš valdībā G. Belēvičs nav strādājis, bet ir pamanīts kā dažādi vērtētām idejām apveltīts, aktīvs cilvēks.
Saredz priekšnoteikumus
«Ir visi priekšnoteikumi, lai valdība pēc laika mainītos. Mēs neko speciāli nedarīsim, bet gada beigās jau būs pavisam cita Vienotība,» uzskata A. Brigmanis. No ZZS pārstāvju izteikumiem rodas iespaids, ka viņi savus pieņēmumus saista ar vairākiem apstākļiem - vai Vienotībai neatņems valsts finansējumu, ja tiks konstatēti kampaņas pārkāpumi, un vai tā nezaudēs kādu deputāta mandātu pēc tam, kad būs noskaidroti iespējamās balsu pirkšanas apstākļi Latgalē. Tāpat daudz ko noteikšot tas, vai partijas līdere Solvita Āboltiņa saņems Saeimas deputātes mandātu. Tas būtu iespējams, ja kāds no ievēlētajiem deputātiem to noliktu. Zināmas cerības saistījās ar to, ka Ints Dālderis varētu strādāt Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) birojā. V. Dombrovskis pirmdien Dienai teica: «Pašlaik tas īsti netiek diskutēts, bet gala lēmums par biroju vēl nav pieņemts.» ZZS pārstāvji vēl norāda uz Vienotības frakcijas raibo sastāvu, kurā ir arī pārnācēji no Reformu partijas, kas reiz jau savējos nodevuši.
Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars atgādina, ka Vienotība ne pirmo reizi ir grūtā situācijā un vienmēr tai izdevies to pārvarēt. Sestdien partijas domē reģionu pārstāvji apliecinājuši uzticību S. Āboltiņai kā partijas līderei. A. Kampars aicina kolēģus no ZZS paraudzīties pašiem uz sevi. A. Lembergs ar saviem izteikumiem par NATO jūtami radot problēmas ZZS aizsardzības ministram Raimondam Vējonim. Arī ZZS frakcijas sastāvs esot ne mazāk raibs. Kā zināms, tajā būs vairāki deputāti bez parlamentārās pieredzes, piemēram, pazīstamie sportisti Raimonds Bergmanis un Artis Rasmanis. Ievēlēts arī Smiltenes mērs Ainārs Mežulis, kurš vairākkārt mainījis partijas un pēdējo reizi to izdarīja īsi pirms vēlēšanām. Ja G. Belēvičs būs valdībā, mandātu iegūs Valdis Kalnozols, kuram arī bija individuālā priekšvēlēšanu kampaņa. «Mēs esam gandarīti par Zaļo un Zemnieku savienības lēmumu, bet redzams, ka ZZS ir sajutusi enerģijas pieplūdumu Aivara Lemberga vadībā, un tas ir mazliet mulsinoši, kāpēc viņam ir tik liela loma,» sacīja A. Kampars. Atbildības jomu sadali viņš vērtē kā taisnīgu, jo ZZS ir divas resursu ministrijas - Zemkopības ministrija un Ekonomikas ministrija -, tāpēc esot godīgi, ja arī NA paliek atbildība par VARAM.
ES fondi vilina
Ja NA nominēto Kasparu Gerhardu apstiprinās amatā, tad viņš gada laikā būs ceturtais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs - pēc Edmunda Sprūdža (RP) atkāpšanās šos pienākumus pildīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP), tad NA ministru Eināru Cilinski nomainīja viņa partijas biedrs Romāns Naudiņš, kuram atteikta pielaide valsts noslēpumam. NA pārstāvji uzsver savu veikumu nozares sakārtošanā, ko atzīst arī Vienotības vadība, un vēlmi turpināt iesākto politiku, lai šī joma «nepiedzīvotu jaunas pārmaiņas un satricinājumus».
ZZS atsaucas uz savu lielo pārstāvniecību pašvaldībās, kas ļaujot labāk izprast reģionu intereses. «Ir jāskatās, ko katra partija var vislabāk realizēt. Zaļās partijas biedrs noteikti var labāk vadīt Vides, nevis Veselības ministriju,» Dienai sacīja LZP valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars, kuru ZZS virza VARAM parlamentārā sekretāra amatam. Sākumā zaļie ierosināja izveidot vides valsts ministra amatu, bet šī ideja, tāpat kā ES lietu ministrs uz prezidentūras laiku, tika saknē nocirsta, teic E. Tavars. A. Kampars gan uzskata, ka jautājums ir par interesi vadīt ministriju, kurai ir liela loma ES fondu sadalē. Taču VARAM parlamentārais sekretārs E. Cilinskis iespējas kaut ko ietekmēt vērtē kā ierobežotas, jo fondu pieejamība ir saistīta ar noteiktiem kritērijiem un lielajām pilsētām summas jau esot iezīmētas. «Tā ir ilūzija, ka ministrs var dalīt fondus par labu vienai vai otrai pilsētai,» teica E. Cilinskis, kam A. Kampars piekrīt tikai daļēji, jo plānošanas periodā ir iespējas ministram «justies nozīmīgam un svarīgam šajā procesā».
Koalīcijas sarunas par valdību paredzētas otrdien pirms trešdien paredzētās tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu.