Kā vienmēr pozitīvi lādēts un prot saskatīt ieguvumus katrā apstāklī - kaut vai Latvijas lietainajā vasarā. Tā traucē trenēties, taču ļauj pielāgoties Londonas klimatam.
Kā šobrīd gatavojies, vai jūti, ka tas datums tuvojas?
Protams, to nevar nejust. Visi cilvēki apkārt runā par olimpiādi, ieslēdzot televīziju, tur runā par olimpiādi. Lēnām gatavojos un nobriestu, galvenokārt psiholoģiski. Fiziski sanāk strādāt pie dažādiem sīkumiem, kas vēl atlikuši. Vēl ir trīs nedēļas laika - būsim gatavi.
Trenējies dzimtajā pusē?
Jā, tā iegājies, ka pirms svarīgākajām sacensībām trenējos Latvijā. Arī pirms šī gada pasaules čempionāta tā darīju. Tā ir tāda kā uzlādēšanās, iespēja paēst Latvijas rupjmaizīti, satikt draugus, tas dod pozitīvu enerģiju un spēku. Trenējos Valmierā un Rubenes trasē.
Saka, ka titulu izcīnīt ir viena lieta, bet aizstāvēt - pavisam cita.
Es viennozīmīgi tam piekrītu. To jau iepriekš intervijās esmu teicis, ka daudz vieglāk ir titulu izcīnīt nekā aizstāvēt. Es to apzinos, bet es uz to skatos kā uz vienreizēju iespēju braukt un censties izcīnīt divas olimpiskās zelta medaļas karjerā. Negribu teikt, ka nesatraucos, braukšu un darīšu, ko varēšu. Galvenais ir gan sagatavoties fiziski, gan nobriest psiholoģiski.
Vai jūtams, ka šajos četros gados konkurence ir kļuvusi spēcīgāka, jo BMX sacensībām kopš iekļaušanas olimpisko spēļu programmā ir arvien lielāka uzmanība?
Konkurence ir visu laiku. Esmu viens no retajiem, kas palicis no tiem, ar kuriem sacentos pirms četriem gadiem. Klāt nākuši daudz jauno. Sacensība šoreiz būs ar pavisam citiem braucējiem. Es domāju, ka tas ir tikai labi, ka sporta veidam pievērsta lielāka uzmanība un aug konkurence.
Cik ļoti atšķiras gatavošanās iepriekšējām spēlēm Pekinā un šobrīd Londonai?
Atšķirības kopumā ir mazas. Ja arī starp olimpiskajām spēlēm kaut ko mainījām, tad tagad cenšamies atgriezties pie vecajām lietām un domām, ar kādām gatavojāmies arī toreiz.
Vai šajā laikā ir pamainījusies tehnika?
Pa lielam jau ne. Sportistiem pašiem nācis klāt spēks, ātrums un citas īpašības. Tehniskais izpildījums ir mainījies tikai nedaudz.
Cik liela nozīme ir pieredzei?
To mēs šajā olimpiādē noskaidrosim (smejas). Jā, Londonā būšu viens no pieredzējušākajiem braucējiem. Ne vecākais, bet man ir pieredze, braucot olimpiādē, izcīnot zelta medaļu. Lielai daļai jauno braucēju šī olimpiāde būs pirmā. Redzēsim, kā viņi to panesīs.
Ja brauktu uz spēlēm nedaudz agrāk, iespējams, tev būtu iespēja nest karogu atklāšanas ceremonijā. Ko saki par izvēli šo godu dot Mārtiņam Pļaviņam?
Izvēle ir laba. Runāju ar Žoržu [Tikmeru - Latvijas delegācijas vadītāju], kurš šo izvēli labi pamatoja. Protams, tas ir liels gods. Ja es brauktu agrāk, būtu priecīgs nest karogu, taču mūsu galvenais mērķis ir sacensības. Arī Ķīnā ieradāmies tikai pāris dienu pirms mačiem. Šoreiz darīsim tāpat.
Cik labi izdevusies olimpiskā trase?
Mums bija dota iespēja trenēties olimpiskajā trasē, novērtēt, kāda ir tās specifika. Ja godīgi, biju gaidījis ko labāku. Pēc treniņiem viņi teica, ka vēl ko mainīs, pielabos kādus sīkumus. Brauksim un skatīsimies, kas būs sanācis.
Kā saprast - labāku? Vai tev ir kādas ērtākas un neērtākas?
Negribu teikt, ka trase ir slikta. Tā nav. Viena lieta ir Londonas laikapstākļi, kas ietekmēja trases būvniecību - viņi neuzbūvēja to tādu, kā cerēja. Gaidīju kaut ko plašāku un ātrāku. Tādu olimpiskāku. Tagad tā trase ir visai saspiesta, tāpēc īsti nevar tajā atraisīties. Tomēr trase visiem būs vienāda. Esmu braucis gan tādās, gan citādās trasēs, tāpēc par to satraucos vismazāk.
Kāda ir starta taisne?
Starta kalns ir tāds pats kā parasti, bet pirmie lēcieni ir mazliet kompaktāki un tuvāki, nekā ierasts citās superkrosa trasēs.
Treneris Ivo Lakučs pārdzīvo, ka Latvijas vasara nedaudz pievīlusi un traucē gatavošanos.
Jā, tā ir. Vēl šodien laika ziņās teica, ka visa nedēļa būs tāda, lietaina. Mums treniņi sanāk tādi nekādi. Aizbraucam uz trasi, bet līst. Tas izsit ārā no treniņprocesa, tāpēc ir grūti kaut ko saplānot. Teiksim tā - ir perfekti Londonas apstākļi. Būsim gatavi arī tiem (smejas).