Viņa stāsta, ka uz WS rīkošanu parādījusies valstu konkurence, kādas gadu desmitiem nav bijis, tas nozīmē, ka pret šo milzīgo un dārgo pasākumu pasaulē nu jau sāk izturēties tāpat kā pret olimpiādi, FIFA čempionātu vai līdzīga mēroga norisēm. Tas nozīmē arī to, ka daudzviet ļoti aktuāls un pat sāpīgs jautājums ir profesionālās izglītības prestižs un kvalitāte, kas lielā mērā iespaido ikvienu ekonomiku. WS ir veids, kā šo jautājumu risināt - profesionālajām skolām, darba devējiem un jauniešiem pievilcīgā un efektīvā veidā.
Vai izglītības spogulis?
Redzot, kā WS aug gan apmēros, gan snieguma kvalitātē, VIAA arī Latvijā cer aktivizēt sadarbību, tostarp finansiālo, ar nozaru uzņēmumiem, kas līdz šim konkursantus atbalstījuši galvenokārt nemateriāli (ar ekspertu darbu, apmācību). Plašāks darba devēju atbalsts būs nepieciešams arī WS līdzīgā nacionāla mēroga konkursā, ko no nākamā gada VIAA organizēs Latvijā, piesaistot tam ne vien aģentūras valsts budžeta līdzekļus, bet arī Eiropas fondu naudu. Šādā konkursā turpmāk varēs atlasīt WS dalībniekus; līdz šim tas darīts, izmantojot Valsts izglītības satura centra rīkotās starpskolu sacensības dažādos arodos un citādi. «Tomēr nauda - tas ir viens. Vēl ir vajadzīgs labs duets - talantīgs jaunietis, kuram profesionālā skola ir iedevusi labu prasmju un zināšanu bāzi, plus labs attiecīgās jomas eksperts, kurš spēj arī angliski strādāt šādā pasākumā,» uzskata D. Traidās.
WS laurus ierasti plūc tādas lielās nācijas kā Ķīna, Koreja, Japāna, Brazīlija un tās valstis, kurās vēsturiski industrija ir stabils izglītības partneris, - Austrija, Šveice, Francija, Vācija, stāsta VIAA direktore. Latvija konkursā ir spējīga startēt 18-20 profesijās - tās pie mums tiek mācītas, un ir arī uzņēmumi, kas konkursantus var atbalstīt. Jautājums vien par to, vai sniegums, kuru varam parādīt, būs WS līmenī, kas ir ļoti augsts. D. Traidās gan atklāj, ka tēmēšana uz medaļām nav viss - ikreiz, veidojot Latvijas komandu, tiekot meklēts līdzsvars starp dalībniekiem profesijās, kurās ir labas izredzes uz godalgām, piemēram, viesmīlības un tūrisma servisā, ar mākslu un dizainu saistītajās jomās, un profesijās, kurās līmenis ir zemāks, bet konkurss palīdz to celt uz augšu.
Un kā ar citām valstīm - vai to sasniegumi WS atspoguļo to, kādā līmenī tur ir profesionālā izglītība? D. Traidās teic, ka virknē Eiropas valstu (Austrijā, Šveicē, Nīderlandē, Dānijā, Somijā) tas tā tiešām ir un medaļas ir izglītības sistēmas un pieejamās ekspertīzes nopelns. Savukārt, piemēram, Āzijā jaunieši nereti tiek trenēti speciāli konkursam dienām un naktīm, turpretim kopējais izglītības līmenis nav tik spožs. Te medaļas ir prestiža, labāku karjeras iespēju un arī finanšu jautājums, jo par godalgām bieži vien pasniedz pieklājīgas naudas balvas. Elektrisko instalāciju aroda eksperts Andris Krūmiņš uzskata, ka šāda strādāšana ar uzsvaru tikai uz uzvaru nav īsti pareiza un nākamajos konkursos uzdevumi būtu jāpamaina tā, lai tos nevarētu uztrenēt līdz automātismam. Savukārt pavāru aroda eksperts Raimonds Zommers uzsver - pilnīgi visi WS dalībnieki strādā konkursam un ir tam speciāli trenēti. Tikai vienā valstī tas pamatā noticis profesionālajās skolās, turpretim citā - uzņēmumos, kā tas ir arī Latvijā, kur skolās praktiskās apmācības ir par maz.
Konkurss rāda tendences
Jaunieši, gatavojoties un piedaloties WS, iegūst augstāku profesionālo pašapziņu, pārliecību, un lielākoties šādi apgūst vairāk, nekā pirms tam iemācījušies profesionālajās skolās. Tas var šķist akmens šo skolu dārziņā, tomēr tajā pašā laikā audzēkņu dalība WS motivē skolas attīstīties. «Konkurss ir ļoti laba indikācija, kas notiek pasaulē konkrētajā profesijā. Ja attiecīgajā arodā kādas inovācijas ir sasniegušas WS, tas nozīmē, ka ar steigu tās jāmēģina ieviest arī izglītības programmās, jo tās jau kļūst par darba devēju ikdienu,» saka D. Traidās un norāda, ka ar ekspertu starpniecību - sevišķi to, kas ir mācībspēki, - informācija par nepieciešamajām korekcijām izglītības saturā aizsniedz skolas. R. Zommers piebilst, ka šādu pašu atgriezenisko saiti skolām sniedz arī audzēkņi, kas piedalās konkursos vai vienkārši tiek pastrādāt labākajās nozares darbavietās. Tas ceļ kopējo izglītības līmeni profesijā. Savukārt A. Krūmiņš uzsver: tas, ka jaunieši konkursā dabū pastrādāt ar jaunām lietām vai tehnoloģijām attiecīgajā jomā, piemēram, elektriķi ar gudro māju sistēmām, veicina plašāku šo jaunumu izmantošanu arī nozarē Latvijā, un tālāk tas jau var nest labumu visai tautsaimniecībai.
Arī karjeras ceļvedis
Latvijas jauniešu dalība WS ir ieguvums darba devējiem, jo tā signalizē par talantīgākajiem potenciālajiem darbiniekiem, uzskata D. Traidās. «Tāpat tā ir snieguma stunda pašam uzņēmumam - kā tas spēj atbalstīt Latvijas pārstāvi, lai tas var konkurēt pasaules mērogā. Katrs starptautisks pasākums, kas sniedz salīdzinājumu no ārpuses, kas tu esi un kāds tu esi, daudziem ir simpātisks.»
Gan D. Traidās, gan profesiju eksperti ir vienisprātis, ka WS ir arī lielisks profesionālās orientācijas pasākums. Sanpaulu tam bija veltīta īpaša vērība - ik dienu WS apmeklēja tūkstošiem skolēnu. «Nekur citur tik koncentrētā veidā, formā un laikā nav iespējams uzskatāmi nodemonstrēt tik daudz profesiju,» saka D. Traidās. Brazīlijā skolēni tās vienkāršotā un atraktīvā veidā varēja arī pamēģināt, par tām tika stāstīts un rādīts video, paralēli konkursam notika daudzas citas jauniešiem domātas aktivitātes. D. Traidās piebilst, ka arī konkursanti pēc WS citu jauniešu lokā kļūst par ļoti labiem profesionālās izglītības vēstnešiem, kuros ieklausās, kad jālemj par karjeras izvēli. «Jauniešu intereses trūkums par šo jomu ir problēma visā pasaulē. Latvijā ir plāns līdz 2020. gadam sasniegt 50% jauniešu iesaisti profesionālajā izglītībā pēc 9. klases (šobrīd tie ir 34%), turpretim brazīlieši cīnās, lai paaugstinātu niecīgos 6,6%.»