Kāpēc, neskatoties uz šķietami aktīvo muitas amatpersonu rīcību kontrabandas preču konfiscēšanā un šī rūpala organizētāju aizturēšanā, cigarešu paciņas ar austrumu kaimiņvalstu akcīzes markām mūsu valstī brīvi pieejamas gadiem ilgi? Turklāt pēdējos piecos gados kontrabandas tabakas patēriņš Latvijā ir četrkāršojies - 2008. gadā mūsu valstī izsmēķēti aptuveni 190 miljoni nelegālo cigarešu, bet pērn šis skaits sasniedzis 730 miljonu. Kā iespējams, ka iedzīvotāji par iegādes vietām ir informēti, bet likumsargi - šķietami ne?
«Iemesls visiem ir zināms - korupcija. Katrs par kontrabandas apkarošanu atbildīgās iestādes vadītājs, kurš apgalvotu citādi, būtu ar rozā brillēm uz acīm,» atbild VID Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe. Jautāts, pa kādiem robiem uz robežas kontrabandas cigarešu vezumi tomēr nokļūst Latvijā, viņš atbild, ka to īsteno labi organizēti grupējumi: «Diemžēl tie darbojas ne bez korumpētu ierēdņu ziņas, taču šos iekšlietu sistēmas reputāciju graujošos darbiniekus un viņu melnās shēmas atklāt nav tik viegli, kā varētu šķist. Turklāt liela daļa kontrabandas Latvijā ieplūst pa atvērtajām robežām - no Lietuvas un Igaunijas,» norāda E. Ceipe.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas tautsaimniecības eksperte Ilze Bišofa uzskata - kontrabandas apkarošanu kavē sadarbības trūkums tiesībsargājošo iestāžu vidū: «Nav vērojama mērķtiecīga un savstarpēji saskaņota darbība. Kontrabandas apkarošanas rezultativitātes rādītāji ir nevis sastādīto protokolu, ierosināto krimināllietu vai izņemto preču vienību skaits, bet kontrabandas īpatsvara samazinājums.» Tomēr viņa atzīst, ka cigarešu cenu atšķirības dēļ starp Latviju un austrumu kaimiņvalstīm cīņa pret kontrabandu līdzinās cīņai ar vējdzirnavām. Lietuvas Brīvā tirgus institūta jaunākais pārskats rāda, ka līdzīgi domā vairākums Baltijas iedzīvotāju. Kontrabandas problēma ir vienlīdz aktuāla visās trijās reģiona valstīs. Igaunijā gan patērētais nelegālo cigarešu skaits ir mazāks, bet Lietuvā - lielāks nekā Latvijā. Vasarā veiktais SKDS pētījums atklāj, ka trešā daļa mūsu valsts iedzīvotāju pēdējā gada laikā iegādājušies kādu no kontrabandas precēm un vairākums no viņiem pirkuši tieši tabaku. VID aprēķinājis, ka pagājušajā gadā neiekasētā akcīzes nodokļa dēļ valsts budžetam secen gājuši gandrīz 50 miljoni latu, bet piecos gados - 220 miljonu. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) norāda, ka tūkstošiem latu lielus izdevumus valstij ik gadu rada arī smēķēšanas izraisīto slimību ārstēšana. Jautāts, kāpēc, piemēram, Rīgas Centrāltirgū nelegālo cigarešu tirgotāji netraucēti darbojas gadiem ilgi, deputāts atbild, ka viņu aizturēšana neko nedodot: «Tie ir tikai vidutāji, aiz kuriem stāv labi organizēti grupējumi, - ir jāizseko un jāaptur šīs ķēdes, bet, lai darbs veiktos raitāk, jāpalielina likumsargu motivācija un jāizskauž korupcija - abas lietas spēj vienīgi atalgojuma paaugstināšana.» Iespējams, tas būtu pirmais solis ceļā uz kontrabandas apkarošanas rādītāju uzlabošanu, taču pagaidām 70% Latvijas iedzīvotāju valsts institūciju cīņu ar šo problēmu vērtē kā nesekmīgu.
VID Muitas pārvalde šogad aizturējusi sešus kontrabandas organizatoru grupējumus, pērn - astoņus. Taču noziedznieki ne vienmēr uzreiz nonāk aiz restēm. «Kamēr notiek izmeklēšana, daudzi atrodas brīvībā, lai gan apsūdzības panti ir nopietni. Pa šo laiku viņi rada jaunas shēmas, kuru atklāšanai atkal nākas tērēt valsts resursus, tāpēc iekšlietu sistēma ne mirkli nedrīkst zaudēt kapacitāti. Jāsaprot arī, ka noziedznieki nestrādā pēc maiņu grafika kā operatīvie darbinieki, tāpēc būtu jāmaina darba organizācija,» spriež Latvijā galvenais kontrabandas apkarotājs. Operatīvo darbu par prioritāti apņēmusies noteikt arī Iekšlietu ministrija, bet A. Latkovskis sola, ka nelegāli ievesto akcīzes preču un korupcijas apkarošanas jautājumi viņa vadītajā Saeimas komisijā tiks aktualizēti novembrī.
Tomēr visas aptaujātās amatpersonas par vienu no svarīgākajiem faktoriem cīņā ar nelegāli ievestajām precēm uzskata sabiedrības līdzdalību, kas šobrīd, viņuprāt, ir niecīga. To apstiprina jaunākā statistika, un Latvijas iedzīvotājiem tā patiesi neglaimo - nelegālo akcizēto preču tirdzniecību nenosoda teju puse sabiedrības. «Kontrabandas apkarošana pirmām kārtām ir darbs ar morāli un vērtībām,» uzskata E. Ceipe, citējot Viktora Igo romānu Nožēlojamie: «Malumednieks, tāpat kā kontrabandists, nepavisam nav tālu no laupītāja.»