Ļeņins gribēja atbrīvot darbaļaudis. Vai tas nozīmē dot cilvēkiem brīvību? Nē. Viņš bija iecerējis atbrīvot no ekspluatatoriem.
Un sāka atbrīvot. Buržujus un reakcionārus turpat uz ielām šāva bez tiesas. Kad darbaļaudis bija atbrīvoti un ekspluatoru vairs nebija, nāca Staļins. Paši atbrīvotie darbaļaudis tagad varēja nonākt Sibīrijā par kartupeļu maisu, ko no kolhoza bija paņēmuši pusbadā esošajiem bērniem.
Piedodiet par revolucionāro piemēru, bet arī šodien daudzi runā par revolūcijām. Daudzi runā, ka esam atbrīvoti no oligarhiem. Trim cilvēkiem, kurus kāds revolucionārs pat nosauca vārdos - Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. Bet tas nav viss. Paralēli notiekot ļoti svarīgs process.
Tas skan labi - tiesiskuma palielināšana un pat «tiesiskuma koalīcija». Ar pamatojumu ierobežot naudas ietekmi uz politiku, cīnīties ar ofšoriem, ēnu ekonomiku un nodokļu nemaksāšanu tiek virzītas izmaiņas likumos, kas ierobežo ne jau tikai trīs oligarhu, bet katra vidusslānim piederoša cilvēka personisko brīvību un privātumu.
«Banku noslēpumi kļūst publiski pieejami, no publiskuma netiek pasargāta ne pasta korespondence, ne advokāta noslēpumi. Privātums tiek mīdīts kājām,» par minēto politiku bēdājas par oligarhu sauktais Šķēle. Slikti oligarham - priecāsimies?
Multimiljonāri, kuriem pa kabatai advokātu kantori, lielie uzņēmumi, kuri var algot juridiskos birojus, izeju atradīs. Jauno laiku iecerēto kontroli uz savas ādas pilnībā izbaudīs neliels uzņēmējs, labs ārsts, vadošs darbinieks. Tāds vidēji nodrošināts Latvijas cilvēks, kas mūsu valstī diemžēl nav vēlētāju masa.
Varbūt labi, ka mūsu pa pusei ēnā dzīvojošais bizness sāks maksāt nodokļus? Ja vien, kamēr tie nav krietni samazināti, nepārcels biznesu uz citu valsti. Un strādājošie - piekritīs saņemt uz pusi mazāku algu, lai maksātu nodokļus? Vai - emigrēs uz valstīm, kur par algu var iztikt.
Stingra kontrole varbūt dažu piespiedīs būt godīgu pret valsti. Tomēr cits par godīgumu pret sevi, savu ģimeni un bērniem uzskatīs emigrāciju.
Un tās ir bažas, ka «tiesiskuma koalīcijas» politika būs nevis atvieglot un uzlabot biznesa, dzīves un darba apstākļus valstī, bet galvenokārt «piegriezt skrūves».
Kā paliek ar tiesiskumu? Tiesiskā valstī tiesiskums ir tad, ja taisnību atbilstoši likumam noskaidro tiesā. Tiesiskums ir tur, kur pilsoņa privātums, privātā dzīve ir aizsargāta, kur valda likumi un tiesas. Izpildinstitūciju pilnvaru un policejiskas varas palielināšana, privātās dzīves kontrole - tā ir administratīvā kontrole. Un tā ir nevis tiesiskuma, bet administratīvās kontroles palielināšana. Tiesiskuma koalīcija - tas ir drusku par skaļu.