Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir gatavs respektēt NA tiesības uzņemties atbildību par Tieslietu ministrijas vadību, bet vēlas pārliecināties, ka tiek īstenotas ministra J. Bordāna iesāktās reformas maksātnespējas administratoru sistēmas sakārtošanā. Tas nozīmē, ka uz nenoteiktu laiku ministrs paliek amatā un iepazīstina koalīcijas darba grupu ar savu piedāvājumu. Līdzšinējā pieredze gan rāda, ka darba grupu izveidošana negarantē drīzu rezultātu, un no šī viedokļa J. Bordānam būtu izredzes vēl ilgi strādāt valdībā. Iepriekš premjera partijas pārstāvji ļāva saprast, ka šāda neskaidra situācija nevar turpināties bezgalīgi, jo tajā laikā NA rīcība var kļūt neprognozējama un apgrūtinās lēmumu pieņemšanu.
Paliek ar vienu ministru
NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka no šī brīža NA paliek valdībā ar vienu pārstāvi - kultūras ministri Daci Melbārdi -, bet par J. Bordāna darbību atbildību uzņemas premjers V. Dombrovskis. Atsevišķos gadījumos gan abu viedokļi varētu arī nesaskanēt. Piemēram, J. Bordāns ir bijis to pusē, kas vēlas demontēt Uzvaras pieminekli. Valdības vadītājs, būdams apmierināts ar J. Bordāna profesionālo darbību, tomēr nevarētu būt ieinteresēts paturēt viņu valdībā līdz tās pilnvaru beigām. Premjers solīja respektēt NA tiesības deleģēt ministru, bet tikai tad, kad būs garantijas par maksātnespējas administratoru sistēmas sakārtošanu. «Nacionālajai apvienībai ir iespēja īstenot reformas un arī noņemt aizdomu ēnu,» teica V. Dombrovskis. Mediji plaši ziņojuši, ka patiesais J. Bordāna atsaukšanas iemesls varētu būt tieši ministra vēlme sakārtot maksātnespējas administratoru sistēmu, nosakot viņiem arī valsts amatpersonas statusu.
Jo saspīlētākas un neskaidrākas izveidosies attiecības ar NA, jo lielāka iespējamība tieslietu ministram ilgāk noturēties amatā. Zināms signāls tam ir arī NA izvirzītās kandidātes Baibas Brokas atteikšanās pretendēt uz šo posteni. Jau pēc pāris mēnešiem sāksies Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kampaņa, un B. Broka bija izvirzīta par vienu no apvienības kandidātu saraksta līderēm EP vēlēšanās. Šādā situācijā arī grūtāk prognozēt, vai jaunam ministra kandidātam ir iespējams nodrošināt Saeimas vairākuma atbalstu. Taču 5. decembrī šādam balsojumam vajadzētu notikt par jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, kuru Reformu partija plāno izvirzīt 25. novembrī no amata aizejošā Edmunda Sprūdža vietā. RP līderis Edmunds Demiters vēlreiz apstiprināja, ka partija ir gatava uzņemties atbildību par šo jomu. Viņš apzinās, ka šajā situācijā grūti prognozēt balsojuma iznākumu, bet frakcijas vadītāja pienākums būšot nodrošināt atbalstu ministra kandidātam.
Paveras iespēja ZZS
Ar Zaļo un Zemnieku savienības un Saskaņas centra atbalstu Vienotība pretēji pārējo koalīcijas partneru gribai panāca, ka Valsts prezidenta Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodotie grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz ierobežot termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu, tiek skatīti Saeimā tikai nākamā gada 30. janvārī. Priekšlikumus šajā likumā varēs iesniegt līdz 20. decembrim. Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis atsaucas uz prezidenta aicinājumu bez steigas izvērtēt šo likumu, kuru no Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārņēma Tautsaimniecības komisija. Pirms balsojuma viņu varēja vērot sarunā ar Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītāju Augustu Brigmani, kurš apgalvoja, ka abi ne par ko nav vienojušies un ZZS tikai atbalstījusi Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kurš aicinājis rūpīgi izvērtēt projektu.
Tikmēr Nacionālā apvienība šā likuma satura izmaiņas jau gatavo iesniegšanai citos - Saeimā jau atvērtajos - Imigrācijas likuma grozījumus, priekšlikumos neiekļaujot vienīgi normu, kas deva iespēju iegūt uzturēšanās atļaujas, arī iemaksājot fondā 50 000 eiro. To bija ierosinājusi Reformu partija. R. Dzintars izteica minējumus par «lielu spēli, kurā tiek ietekmēti politiskie procesi». Tie, kuri vēršas pret termiņuzturēšanās atļauju ierobežošanu, vēloties izstumt Nacionālo apvienību no valdības un ir sākuši arī kampaņu pret maksātnespējas administratoriem, sacīja R. Dzintars.
Dz. Zaķis uzskata - tāda situācija nevar ilgi turpināties, ka premjers visos jautājumos piekāpjas ultimātu priekšā. Ar teikto viņš rada iespaidu, ka Vienotība jau noskaņojas darbam mazākumvaldībā. Dz. Zaķis atzina - ja attiecības neuzlabosies, tad pēdējā gadā valdībai un Saeimai būs grūti pieņemt svarīgus lēmumus un tās darbs nebūs produktīvs. Arī V. Dombrovskis pašlaik vēl nevēlējās modelēt darbu mazākumvaldības apstākļos. Uz vaicāto, vai Zaļo un Zemnieku savienība būtu gatava atbalstīt V. Dombrovski, ar kuru tai jau ir kopīga sadarbības pieredze, un nebūt ne valstij vieglākajā laikā, ZZS līderis Uldis Augulis atbildēja, ka pēc valsts svētkiem nākamajā nedēļā apvienības valde lems par taktiku situācijā, ja tāda nepieciešamība radīsies. Viņš gan atzīst, ka tikko ir pieņemts valsts budžets, kura sagatavošanā ZZS nav piedalījusies, tāpēc motivācijas sadarboties ar valdību nebūtu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka drīz sāksies Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa. Taču, no otras puses, ZZS ir atbildīga partija, un, «ja premjeram ir grūti, mēs varam viņam arī palīdzēt», sacīja U. Augulis.