Realitātē komerciālā kopbraukšanas ideja Latvijā jau darbojas. Ir cilvēki, kuri citiem regulāri par maksu «palīdz» nokļūt, piemēram, no Rīgas un uz to vai arī no Kalnciema uz galvaspilsētu. Pasažieris jeb «kopbraucējs» par šo pakalpojumu šoferim maksā to pašu naudu, cik maksā biļete sabiedriskajā transportā, vai dažkārt arī mazāk. Šāda regulāra piepelnīšanās būtībā ir nelicencēta komercdarbība, kas valstij rada zaudējumus, jo par katru neiekasēto biļeti papildus jādotē tajā pašā maršrutā braucošais sabiedriskais transports. Šāda rakstura kopbraukšanas esamība izprotama tikai vietās, kur sabiedriskā transporta pakalpojumu nav vai to pieejamība ir ļoti ierobežota.
Komerciālās kopbraukšanas atzīšana būtībā ir dubultās sistēmas radīšana, mēģinot ar likumu legalizēt nelegālos pārvadātājus. Proti, pārvadātāji, kuri iepriekš pasažierus sarunāja pa telefonu vai stāvot pieturvietās, tagad pasažierus vedīs, izmantojot noteiktas interneta platformas. Šie pārvadātāji varēs turpināt darboties ar atvieglotiem noteikumiem ārpus vispārējās kārtības. Viņiem nebūs jāievēro tie paši noteikumi, kas citiem pārvadātājiem, piemēram, nebūs nepieciešams iegūt licenci, nebūs jāpiedalās Autotransporta direkcijas konkursos, lai saņemtu tiesības pārvadāt pasažierus noteiktā maršrutā. Šāda pieeja ir netaisnīga un godīgu konkurenci kropļojoša.
Šobrīd jau plaši savu neizpratni pauduši legālo taksometru pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi. Neizpratnē ir gan nozares eksperti, gan arī Satiksmes ministrija, kas saprot, ja likuma grozījumus pieņems iesniegtajā redakcijā, jau nākamgad būtiski samazināsies sabiedriskā transporta ieņēmumi un valsts budžetā tiks iecirsts kārtējais robs, jo būs nepieciešams atrast papildu finansējumu.
Sekas šādai pieejai ir ļoti paredzamas - pieaugs valsts budžeta izdevumi par sabiedriskā transporta tīkla nodrošināšanu, jo samazināsies pārvadātāju biļešu ieņēmumi. Savukārt sarūkot reģistrētajam pasažieru skaitam, nāksies samazināt reisu skaitu maršrutos. Pilnībā slēgt maršrutus nevarēs, jo tos plaši izmanto valsts īpaši atbalstītās pasažieru grupas.
Legalizētie nelegālie pārvadātāji tāpat kā agrāk pasažierus pārvadās tikai naudīgajos maršrutos, kur iespējams gūt stabilu peļņu. Viņiem būs radītas ekskluzīvas peļņas gūšanas iespējas, un šī nauda ies garām valsts budžetam. Savukārt iedzīvotāji no saviem maciņiem būs spiesti kompensēt ieņēmumu iztrūkumu ar augstākām biļešu cenām un lielākām valsts budžeta dotācijām, jo valstij būs jāturpina dotēt pustukšos maršrutus.
* SIA Ekspress Ādaži valdes priekšsēdētājs