Taču stāsts, kas divas dienas «piesien» Korsiku Latvijai, nav par mežonīgi pieklājīgo dabu un iezemiešu lepno raksturu.
Korsikā ir sava slavena sinematēka, kuras saimnieku piedāvājums rīdziniekiem jānovērtē ar sajūsmu. Nu, kaut vai tādēļ, ka Korsikas miestiņš Ažaksjo ir Napoleona Bonaparta dzimšanas vieta un šis vīrs ir viens no franču kinematogrāfa pazīstamākajiem personāžiem. Tādēļ Korsikas sinematēka ved uz Rīgu ne tikai franču komēdijas meistara Žaka Tatī 1978.gadā Korsikā uzfilmēto reportāžu par korsikāņu aizraušanos ar bumbu sportu, divus folklorizējušos stāstus par daiļo korsikānieti Kolombu (23.novembra programmā), bet arī tīro klasiku un pasaules kinematogrāfa dižvērtību - režisora Ābela Gansa 1927.gadā uzņemtās filmas Napoleons (oriģinālā Napoleon Bonaparte) restaurēto versiju (24.novembrī).
Gansa Napoleons ir tikai mazs, koncentrēts «fragments» (gan divas ar pusi stundas ilgs) no iecerētā sešu daļu opusa par Francijas ievērojamāko imperatoru. Savukārt A.Ganss (1889-1981), pedantiskais, ar vēsturi «slimais» režisors, dēvēts par franču kino Viktoru Igo, kura firmas zīme, ja ne pat apsēstība, ir vēsturiskas restaurācijas (viņa pazīstamākā filma ir 1960.gada Austerlica/Austerlitz ar Žanu Marē, Klaudiju Kardināli un Orsonu Velsu, kas «restaurē» Triju imperatoru kauju - dižāko Napoleona uzvaru 1805.gada decembrī pār krievu un austriešu armiju).
Korsikas sinematēkas piedāvājums - filma Napoleons Ābela Gansa acīm - ir tik vērienīgs darbs, ka rodas jautājums - vai tiešām 1927.gadā kaut kas tāds kinematogrāfam bija pa spēkam?! «Režisors sapņotājs filmā Napoleons Ābela Gansa acīm vistuvāk realizējis savu mūža ambiciozo ieceri. Tomēr pat filmas oriģinālversijā, visgarākajā sešu stundu variantā, tas joprojām paliek tikai gigantiskas freskas fragments, kas jau bija tapis Gansa iztēlē un ko režisors gribēja veltīt visdižākajiem no imperatoriem. Napoleons Ābela Gansa acīm ir pirmās daļas nosaukums filmai sešās sērijās (Arkole, 18, Austerlica, Atkāpšanās no Krievijas, Vaterlo, Svētās Helēnas sala), kas būtu bijis Gansa mūža darbs. Tomēr režisors saprata, ka šāds eposs nav viena cilvēka spēkos. Varbūt saprata, ka viņš nav Napoleons?» raksta slavenais franču kinoenciklopēdists Žaks Lursēls.