Tieši tā! Viss darbojas! Maršruta taksometrā uzsmaida pazīstams šoferis, un kolēģe saka - tu šodien labi izskaties! Izrādās, manam rudenim ir zelta maliņa!
Es gribētu novecot ar pašcieņu, cerot, ka Dievs man dos prātu ar skalpeļa palīdzību nepārveidot sevi līdz nepazīšanai, netērēt naudu krēmiem, kas nemaz nedomā cīnīties pret manām grumbiņām, nevilkt mugurā apģērbu un apavus, kas paredzēti jaunām meitenēm. Taču gribu izaudzināt sunīti. Gribu piejaucēt rudeni. To es tiešām gribu. Ceru, ka man tas izdosies.
Sieviete visos laikos vēlējusies būt skaista un mīlēta. Taču normālais bioloģiskais process - novecošana - mulsina prātu, katrai liek domāt, kā sadzīvot ar ātri ritošajiem gadiem. Daudzas sievietes (par vīriešiem šoreiz nerunāsim)attālina vecuma acīmredzamo iestāšanos ar kosmētiķu un plastikas ķirurgu palīdzību, citas Dievs apveltījis ar izcilu genofondu, bet citas, laikam ritot, izskatās arvien labāk, jo nesabojā dzīvi ar domām par gadu skaitu pasē un mīl dzīvi, kāda tā ir, un sevi atvēlētajā laikā.
Jau vairāk nekā gadsimta ceturksni pazīstu Kolonnas skaistumkopšanas salonu galveno speciālisti kosmētiķi Baibu Jevdokimovu (64). Viņa var būt iedvesmas avots daudzām sievietēm, jo gadi, šķiet, viņai iet garām. Tāds mirdzums acīs, tādi apgriezieni un enerģija! Labi gēni, vai talkā tiek ņemtas profesionālās zināšanas, kad sejā parādās sīksīkas vārnu kājiņas? Baiba ir pārliecināta: «Sievietei nav svarīgi, cik viņa veca, vai sejā trīs krunciņas vairāk vai mazāk. Svarīgi, kā viņa sevi nes.» Baiba stingri uzskata, ka sevi jākopj: «Esmu daļa no dabas. Kā krūms, kā zāle, kā mauriņš manas mājas pagalmā. Ja to nekopšu, viss skaistums pārvērtīsies acīm netīkamā saveltā zāles kumšķī.» Kopšana prasa laiku un pūles, bet tas attaisnojas. «No rīta izmazgāju un ieveidoju matus, tas uzlabo pašsajūtu. Ja jūtu, ka vēders iet pa priekšu, trīs četras dienas varu uzsēsties uz rīsiem, un atkal viss ir kārtībā. Es agri ceļos, pastaigājos gar jūru, kaut ko izdaru dārzā. Priecājos par savu mazdēlu. Man ir pieci kaķi un suns, un vēl meitas dzīvnieki - tās ir tonizējošas rūpes.» Baiba nenoliedz, ka izmantojusi plastikas ķirurga pakalpojumus, un tēlaini salīdzina to ar laika gaitā mazliet pastiepušos vilnas svārku pielabošanu: «Ja plakstiņš karājas pāri acīm, tas jāsakārto. Ķirurgs pastiepumu nogriež, un svārciņi atkal vismaz desmit gadus kalpos kā jauni.» Taču kosmētiķe atzīst, ka ir pret pārspīlētu ķirurģisko iejaukšanos sievietes izskatā: «Jaunas sievietes maina sejas izteiksmi, pārveido savas plānās, skaistās dabas dotās lūpiņas, jo modē ir seksuālas, biezas, un Dieva dotais dabiskais skaistums ir zudis. Es piekrītu plastiskajām operācijām, kas nemaina sejas mīmiku.» Kosmetoloģe ieteic jaunībai plaukt savā skaistumā un, tikai gadiem ejot, meklēt un atrast vidusceļu skaistuma saglabāšanā: «Dzīves pieredze un sapletētais ģīmītis neiet kopā viens ar otru. Lielisku efektu var panākt ar regulārām sejas procedūrām, taču vispirms jāmīl sevi. Esmu optimiste, bet neesmu puķe, kurai visiem jāpatīk.»