Kosovas neatkarība tika pasludināta 2008. gada februārī, jo Kosovas albāņi vairs negribēja pakļauties Belgradas varai. Serbija kategoriski iebilda pret Kosovas neatkarību, jo provinces atšķelšanās devusi triecienu valsts teritoriālās vienotības principam. Serbijas valdība vērsās pie Starptautiskās tiesas ar lūgumu izvērtēt, vai Kosovas neatkarības pasludināšana bija likumīga.
Bažas par precedentu
Starptautisko tiesību eksperti secina, ka ANO tiesai bija jāatrod līdzsvars starp diviem svarīgiem principiem: suverēno valstu tiesībām uz savas teritorijas neaizskaramību un tautu tiesībām uz pašnoteikšanos. ANO tiesas lēmums izrādījies labvēlīgāks Kosovai. «Tiesa uzskata, ka vispārējās starptautiskās tiesības nesatur aizliegumu neatkarības pasludināšanai. Tādēļ tiesa secina, ka neatkarības pasludināšana 2008. gada 17. februārī nebija pretrunā ar vispārējiem starptautiskajiem likumiem,» vēsta Starptautiskās tiesas priekšsēdētājs Hisaši Ovada.
Serbija izteikusi neapmierinātību ar tiesas spriedumu un uzskata, ka tas radījis bīstamu precedentu. «Ja tiesa atbalstīs Kosovas atšķelšanos, neviena robeža mūsu reģionā un visā pasaulē vairs nebūs droša,» brīdina Serbijas ārlietu ministrs Vuks Jeremičs. Kosovas līderi apgalvo, ka Serbijai tagad nāksies runāt ar Kosovu kā ar neatkarīgu valsti. «Es ceru, ka Serbija beidzot atzīs, ka Kosovas neatkarība ir fakts, ka Kosovas valsti atzinušas ļoti daudzas valstis visā pasaulē,» vēsta Kosovas ārlietu ministrs Skenders Hiseni.
Serbija nepiekāpsies
Kosovas neatkarību jau atzinušas 69 no 192 ANO dalībvalstīm. Neatkarības atbalstītāju vidū ir ASV un 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm (arī Latvija). Gaidāms, ka pēc ANO tiesas lēmuma atbalsts Kosovas neatkarībai varētu pastiprināties.
Tomēr pagaidām nav skaidrs, vai Kosovai izdosies kļūt par ANO dalībvalsti. Pret to iebilst ne tikai Serbija, bet arī ANO Drošības padomes locekles Krievija un Ķīna, kurām pašām ir problēmas ar separātismu. Krievija gan nonākusi divdomīgā stāvoklī, jo protestē pret Kosovas neatkarību, bet vienlaikus atbalsta separātismu Gruzijā, veicinot Abhāzijas un Dienvidosetijas atšķelšanos.
Separātisms apdraud arī pašu Kosovu, jo nav skaidrs, kas notiks ar 120 000 serbu, kuri dzīvo Kosovas ziemeļos. Viņi vēlas uzturēt ciešas saites ar Belgradu. Serbijas amatpersonas uzsver, ka nekādā gadījumā neatzīs Kosovas neatkarību, lai gan tas varētu atvieglot Serbijas tuvināšanos Eiropas Savienībai. «Serbija šodien izcīna vienu no lielākajām cīņām savā vēsturē, lai nosargātu savu dvēseli un Kosovas svēto zemi,» vēsta Serbu pareizticīgo baznīcas patriarhs Irinejs.