Viņa filmas savā vērienā un dekoratīvismā ir atzīšanās mīlestībā operai, ko turpināja 2002.gadā radītā biogrāfiskā drāma par Mariju Kallasu _Kallasa mūžīgi mūžos/Callas Forever_ ar Faniju Ardānu galvenajā lomā.
Operteātri, to vidū arī Ņujorkas Metropolitēna opera, gadu desmitiem glabā repertuārā viņa iestudējumus - greznumā žilbinošo Pučīni Turandotu un poētiski skaisto Bohēmu. Savukārt Aīdu Milānas La Scala viņš pirms trim gadiem veidoja kā jaunu režijas un scenogrāfijas darbu. Dzefirelli to iestudēja 83 gadu vecumā kā savu piekto šīs operas redzējumu, atgriežoties slavenajā opernamā pēc 12 gadu prombūtnes. «Tā būs Aīdu Aīda,» režisors izteicās pirms pirmizrādes, kas 2006. gada decembrī atklāja Milānas operteātra sezonu. Tiklīdz internetā parādījās biļetes, tās izpirka divās stundās. Publikā mudžējis sabiedrības krējuma krējums: skatuves slavenības, valstu līderi, finanšu magnāti. La Scala prasīgā publika režisoru sveikusi ar 13 minūšu ovācijām un apbērusi ar rozēm.
Taču ar šo iestudējumu saistīts arī superskaļš skandāls. Nākamajā izrādē skatītāji bez žēlastības izsvilpa Radamesa lomas atveidotāju slaveno Roberto Alaņju. Ar viņa sniegumu neapmierinātie klausītāji tik pamatīgi trokšņojuši jau pirmās ārijas laikā, ka aizvainotais tenors pēc mirkļa skriešus atstājis skatuvi. Izrādi glābis jauns tenors Antonello Palombi, kuru teātra direktors steigšus izstūmis uz skatuves ielas apģērbā. Tālākajām peripetijām (draudiem tiesāties utt.) sekoja visas pasaules prese, bet pēc gada Alaņja spoži revanšējās Radamesa lomā Ņujorkas Metropolitēna operā. Un ko mums sola speciāli demonstrēšanai kinoteātros filmētais Aīdas ieraksts? Liktenīgajā mīlas trīsstūrī akurāt tās zvaigznes, kuras dziedāja skandalozajā vakarā: R.Alaņju, lietuviešu dīvu Violetu Urmani, kura Aīdas lomā debitēja uz La Scala skatuves, un Ildiko Komloši, kurai toreiz nācās vienai turpināt iesākto Amnerisas un Radamesa duetu. Pie diriģenta pults - Rikardo Šaijī.