Tomēr īsts valsts atbalsts māju atjaunošanai ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansējumu mūsu valstī drudžainā steigā sākts tikai šogad. Citās valstīs namu atjaunošanas atbalstam izmanto pat vairākus mehānismus, mērķtiecīgi skaidrojot iedzīvotājiem materiālos ieguvumus un nozīmi vides saglabāšanā.
Subsidē kolektorus
Visplašāk dažādi renovācijas atbalsta instrumenti tiek pielietoti finanšu jomā, valstij caur bankām subsidējot lētākus renovācijas kredītus, indeksējot aizdevumu summas riska mazināšanai, veidojot garantiju fondus, kas kompensē ieguldījumus ēku atjaunošanā. Modelis ar tiešu daudzdzīvokļu namu siltināšanas finansējumu daudzās Eiropas valstīs darbojas vairākus gadus. Paralēli īpašu uzmanību pievērš sociālo māju veidošanai un siltināšanai, kam līdzekļus atvēl arī Eiropas fondi, tāds pieejams arī Latvijā.
Vienlaikus iedzīvotājiem tiek skaidroti renovācijas ieguvumi - mazākas apkures izmaksas, sakoptāka vide, lielākas ērtības, augstākā nekustamā īpašuma vērtība. Daudziem eiropiešiem svarīga apziņa, ka nama atjaunošana samazina ogļskābās gāzes (CO2) izmešus, mazāk ietekmējot vidi. Energoefektivitātes pionieres Dānija, Zviedrija, Vācija, Lielbritānija jau nonākušas līdz daļējām kompensācijām par saules kolektoru uzstādīšanu uz privātmāju jumtiem un siltumsūkņu izmantošanu ēku apkurei.
Kaimiņi nesnauž
Igaunijā energoefektivitātes celšanai izmanto visus finanšu instrumentus - aizdevumu indeksāciju, kredītu subsīdijas, kompensācijas par siltināšanu, valsts garantijas. Lietuvā garantiju vietā līdzekļus iegulda sociālo māju siltināšanā. Kā rāda dati, pirms renovācijas dienvidu kaimiņvalstī par siltumu 60 kvadrātmetru dzīvoklim mēnesī vidēji bija jāmaksā 156 liti jeb 32 lati, pēc tās - 54 liti jeb 11 lati. Lietuvieši regulāri rīko arī kursus iedzīvotājiem.
Polijas pilsētā Augustovā, kur siltināta vairāk nekā puse no aptuveni 90 daudzdzīvokļu mājām, agrāk viena kvadrātmetra apsildei gadā tērēja 192 kilovatstundas (kWh), bet 2006.gadā - 127,4 kWh. Maksa par apkuri kritusies par trešdaļu, pat kāpjot kurināmā cenām. Jāpiebilst, ka Polijā renovācijas formalitāšu kārtošana aizņem pāris mēnešu, kamēr Latvijā tā var ilgt pat pusgadu.
Soli tālāk
Pieredzes bagātās enerģijas taupītājas valstis iet tālāk par mazākiem siltuma rēķiniem. Vācijā renovācijas pilnā programma paredz vairot arī īpašuma vērtību un ilgmūžību, ietaupot izdevumus par kārtējiem remontiem. Tur mājas atjauno ar fasādes dekoratīvo apdari, kuras krāsojuma noturība ir 20 gadi, ieliek izturīgākas ārdurvis un kāpņu telpas grīdas segumu, papildina ēkas ar piekārtiem balkoniem un liftiem, sakoptākas vides vārdā izmanto dekoratīvus radiatorus.
Svarīgi būtu renovācijas gaitā uzlabot arī namu skaņas izolāciju starp stāviem un no ielas trokšņiem, uzskata energoefektivitātes eksperts Vilis Krūmiņš. Viņaprāt, Latvijā renovācijas procesam palīdzētu Vācijā spēkā esošā prasība noslēgt līgumu starp dzīvokļu īpašniekiem kā kopīpašniekiem.