Eiro un latu cīniņš
Kad pagājušajā pusgadā RIGIBOR procentu likmes ekonomikas nestabilitātes dēļ uzlēca aptuveni līdz 25%, valsts kā galvotāja dabūja studentu kredītu procentos bankai samaksāt lielas summas, jo paši studējošie sedz tikai likmi līdz 5%. Patlaban RIGIBOR atkal nokrities līdz pieticīgam, taču valsts nolēmusi pret šādas situācijas atkārtošanos nodrošināties ar lēmumu turpmāk studiju un studējošā kredītus izsniegt eiro. Līdzšinējie kreditēšanas noteikumi gan paliek nemainīgi, uzsver J.Ķirsons. Taču ne gadījumā, ja students kredītu ņems latos - to viņš, ja vēlēsies, varēs darīt, bet valsts procentu maksājumus kredītiem latos segs tikai tādā apmērā, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tie tiks segti eiro izsniegtajiem kredītiem. Piemēram, ja eiro kredītiem procentu likme būs 6%, bet latos - 10%, studentiem pašiem būs jāsedz starpība starp abām likmēm.
Pāriešanu uz kredītiem eiro kritizē Latvijas Studentu apvienība (LSA). LSA sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Bertāne norāda, ka nevienlīdzīgo noteikumu dēļ studentiem kredītus eiro nāksies ņemt «brīvprātīgi piespiedu kārtā». LSA uzskata, ka lata devalvācija pretēji apgalvotajam nav nereāla un, ja tā notiek, studentam par savu eirokredītu būs jāatmaksā gan lielāka pamatsumma, gan kredītprocentu summa. LSA priekšlikums jaunajos noteikumos paredzēt, ka iespējamās devalvācijas dēļ radušos starpību sedz nevis students, bet valsts, dzirdīgas ausis nav atradis. Savukārt J.Ķirsons aicina raudzīties plašāk - vienlīdz liels risks ir arī strauja kredītņēmēja ienākumu samazināšanās, kas tad sadārdzina gan eiro, gan latos ņemtu kredītu. «Izšķirošā ir cilvēka maksātspēja,» viņš saka.
LSA pievērš uzmanību arī tam, ka, ņemot kredītus eiro, būs jārēķinās ar valūtas konvertācijas izdevumiem, jo valsts augstskolu grāmatvedības strādā tikai ar latiem. Tas gan studentam kredītu nesadārdzina, taču kāds cits students uz tā rēķina var palikt bez aizņēmuma, jo par konvertācijas izdevumiem maksā valsts no kopējā kredītu groza. LSA gan atzīst - kredītus eiro varēs saņemt vairāk studentu, jo tie valstij izmaksā lētāk.
Pirmā iemaksa - pašam
Jaunajos noteikumos grozījumi skāruši arī kredītu atmaksāšanu un dzēšanu. Ja augstskolas absolvents brīdī, kad viņam jāsāk atdot aizņēmumu, ir bezdarbnieks, atmaksāšanu tagad var atlikt uz maksimums diviem gadiem iepriekšējā viena vietā, tiesa, tikai uz bezdarba periodu. Savukārt kredītu dzēšanā valsts noteiktajās specialitātēs naudas trūkuma dēļ tiks ieturēta pauze līdz 2013.gadam - šajā pārtraukumā pieteikumi kredītu dzēšanai netiks pieņemti. Dzēšanas procedūra jaunajos noteikumos gan tikusi precizēta, proti, no kredīta pamatsummas turpmāk tiks dzēsta daļa, kas ir tieši proporcionāla bijušā studenta darba laikam un slodzei - vērā tiks ņemta ik stunda. Pārējie gadījumi, kad studentam kredīts tiek dzēsts, palikuši nemainīgi.
LSA gan joprojām ir vesela virkne ierosinājumu, kā studentu kreditēšanu uzlabot, to atvieglojot. Bez sāpīgā eirokredītu jautājuma LSA apņēmusies cīnīties, lai kredītu izsniegšana noritētu ātrāk un studentam nenāktos no savas kabatas segt pirmā pusgada mācību maksu, kas gan vēlāk tiek atmaksāta. Risinājums - valsts kā kredīta vienīgā galvotāja, jo galvenais naudas aizkavēšanās iemesls ir tas, ka liela daļa studentu krīzes laikā nevar atrast galvotāju, bet banka nevar ieskaitīt naudu, kamēr galvotāja nav visiem kredītņēmējiem, skaidro I.Bertāne. J.Ķirsons norāda, ka kredītu piešķiršanu paātrināt būtu visai grūti. Arī tāpēc, ka kredītu var piešķirt studentam, par ko jaunietis kļūst 1.septembrī, savukārt augstskolas pirmo studiju maksas daļu prasa jau reģistrācijas nedēļā augustā. Kā alternatīvu risinājumu J.Ķirsons min pirmās iemaksas samazināšanu, lai studentam to būtu vieglāk sagrabināt. Pirmajai iemaksai, viņaprāt, var izmantot arī banku komerckredītus. Tie saņemami dažu dienu laikā, tiek piešķirti arī licencētu studiju programmu apguvei un studentiem, kas valsts galvotu kredītu reiz jau izmantojuši. Tomēr svarīgi atcerēties, ka banku komerckredītu procentu likmes ir būtiski augstākas.
Nepamest iesākto
J.Ķirsons stāsta, ka studiju kredīti ir daudz pieprasītāki nekā studējošā kredīti, tāpēc nav izslēgts, ka arī šogad kredītu kārotājiem kādā augstskolā kādā brīdī var nākties pagaidīt rindā. Studējošā kredīti savukārt ir iecienītāki studijām ārzemēs. Parādnieku starp bijušajiem studentiem nav pārāk daudz, iespējams, tāpēc ka arī studiju kredīta summa nav pārāk liela, tomēr situācijas, ka naudas un darba nav ne pašam kredīta ņēmējam, ne galvotājam, kļūstot biežākas. J.Ķirsons gan iesaka rūpīgi iepazīties ar kredīta noteikumiem un izmantot visas tiesības un atvieglojumus, kas tajos paredzēti. Bet galvenais - ja kredīts ir paņemts, neatkāpties no sākotnējās mērķtiecības, studijas nepamest un domāt, kā aizņēmumu atdot. «Pārtraucot studijas, kredītu jāsāk atmaksāt jau nākamajā mēnesī pēc studiju pārtraukšanas un ar lielāku procentu likmi nekā sākotnēji noteikto,» brīdina I.Bertāne. Viņa topošajam studentam iesaka pirms kredīta ņemšanas konsultēties ar kādu kreditēšanā zinošu cilvēku.