To, ka bankas šā gada pirmajā pusgadā aktīvi kreditējušas mazos un vidējos Latvijas uzņēmumus un pat mikrouzņēmumus, norāda arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK). Tas liek domāt, ka situācija ar kredīta saņemšanu nelieliem uzņēmumiem tomēr nav bezcerīga.
Uzņēmumu kreditēšana kopumā aizvien pieaug, un jauno kredītu apmērs 2015. gada pirmajā pusgadā sasniedzis 600 miljonus eiro, kas ir par apmēram 90 miljoniem eiro jeb 18% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, izklāsta FKTK pārstāve Elīna Avotiņa.
«Visvairāk jaunu kredītu pieprasīts un saņemts nekustamo īpašumu, būvniecības, tirdzniecības, lauksaimniecības, kā arī informācijas tehnoloģiju (IT) nozarēs. Savukārt kredītportfelis visstraujāk pieaudzis IT (par 31 miljonu eiro), kā arī nekustamā īpašuma un būvniecības (par 21 miljonu) nozarē,» skaidro E. Avotiņa.
Vairāku banku pārstāvji Dienai jau iepriekš pauduši, ka bankas labprāt vēl lielākā apjomā kreditētu perspektīvus biznesa projektus, ja vien šādi biznesa projekti būtu, un, banku pārstāvju ieskatā, mūsu valstī aizvien pietrūkst uzticību rosinošu uzņēmumu, ko kreditēt.
Viena no Latvijā strādājošajām komercbankām - Swedbank - šā gada astoņos mēnešos jaunajos kredītos uzņēmumiem izsniegusi 401 miljonu eiro, kas ir par 44% vairāk nekā pirms gada, bet «šogad kopumā ir gatava piešķirt vienu miljardu eiro», stāsta Swedbank valdes loceklis Reinis Rubenis un uzsver: «Visvairāk finansētas ir transporta, lauksaimniecības un mežsaimniecības, kā arī informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozares.»
Raksturojot situāciju kreditēšanā no bankas skatpunkta, R. Rubenis izklāsta: «Neskatoties uz šķēršļiem, kas kavē pieprasījumu - uzņēmumu piesardzība, gausa struktūrfondu apgūšana un pelēkā ekonomika, - jaunā finansējuma apjoms ir ar augošu tendenci. Uzņēmēji kļūst arvien sagatavotāki kredīta saņemšanai, un katrā otrajā pieteikuma gadījumā mēs varam izsniegt lūgtos līdzekļus attīstībai.»
Kreditēšanas apjomi Latvijā «uzrāda būtisku pieaugumu - šogad palielinājies jauno aizdevumu apjoms gan Latvijas uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām», uzskata LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis un pauž cerību, ka mazināsies «atsevišķu politiķu vēlme lietot populistiskas frāzes par kreditēšanas sarukšanu, jo pat politiķi pieaugumu nedrīkst saukt par samazinājumu».